mārka1
mārka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mārka | mārkas |
| Ģen. | mārkas | mārku |
| Dat. | mārkai | mārkām |
| Akuz. | mārku | mārkas |
| Lok. | mārkā | mārkās |
1.Sena naudas vienība (piemēram, Baltijā no 12. gadsimta līdz 17. gadsimtam) – sudraba stienis ar noteiktu masu.
2.Vēsturiska dārgmetālu masas vienība, ko no 13. gs lietoja arī Rīgā.
Stabili vārdu savienojumi1 Rīgas mārka. 1 zelta mārka.
- 1 Rīgas mārka — = 8 ēres = 24 ārtigi = ~208 g = 8 unces = 16 lotes = 64 kventņi.
- 1 zelta mārka — = 16 lotes = 24 karāti = 96 grāni = 288 grēni.
3.Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par trīs mārkām ikviens varēja pacelties ar gaisa balonu 300 metru augstumā.
- Livoņi piekrita vienīgi atbalstīt karu ar 2000 mārkām tīra sudraba.
- Soda naudas noteiktas Livonijas naudas vienībās – mārkās, bet kuršu un zemgaļu tiesībās arī ozeringos.
- Livonijas pilsētas ir nomaksājušas šādu kara nodokli: Rīga 261, Rēvele 221, Pērnava 90 un Limbaži 9 mārkas.
- Rīgas – Hāpsalas tiesības ( 1279) un Hāpsalas tiesības ( 1294) paredzēja sodu pilsētai – 10 mārkas sudraba, ja kāds pārdeva [uz svešām zemēm] vai padarīja par vergu brīvo – sievieti vai vīrieti.