mālots
mālots īpašības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | mālots | māloti |
Ģen. | mālota | mālotu |
Dat. | mālotam | mālotiem |
Akuz. | mālotu | mālotus |
Lok. | mālotā | mālotos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
mālota | mālotas |
mālotas | mālotu |
mālotai | mālotām |
mālotu | mālotas |
mālotā | mālotās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | mālotais | mālotie |
Ģen. | mālotā | māloto |
Dat. | mālotajam | mālotajiem |
Akuz. | māloto | mālotos |
Lok. | mālotajā | mālotajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
mālotā | mālotās |
mālotās | māloto |
mālotajai | mālotajām |
māloto | mālotās |
mālotajā | mālotajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Mālains.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
mālains1 — Tāds, kas satur mālus.
Aptuvenie sinonīmi
glūdains1 — Tāds, kas satur daudz glūdas; tāds, kam ir glūdas piejaukums.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Ietver nosaukto ↔ Priekšmets: māls1 — Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
Avoti: ME, T