Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atsevišķi spalgi rībieni kā mitoloģiskā cerbera rejas vēstī, ka dažs prāvāks klintsgabals augšā, izkustējies no sen izgulētās, lietu izskalotās mālāju gultas,meklē un atrod ceļu uz jūru.
- Daudz biežāk nekā citu grupu nomenklatūras vārdos lauku nosaukumos izcelta augsnes ģeoloģiskā struktūra: akmeņainus laukus apzīmē ar vārdiem akmenaite, akmenājs, akminājs, akmistājs, rēve, uolaine, zvirgzdaine, zvirgzdājs, zvirgzds, dubļainus – daņava, dubļi, strāķis, šķīduonis, žļuga, smilšainus – ar sm e ¶ltājs, smilktaine, smilkts, smiltaine, smiltājs, smilts, zviedrs ( rupja smilts), mālainus – bala, glīzda, glīzds, mālaine, mālājs, māllauks, mālzeme.
- Kartupeļi jāstāda smilšainā zemē , mālājā no viņiem labs nekas nebūs
