mākulītis
mākulītis novecojis
Dem. → mākulis 2.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Mīnotaurs nošņācās — no viņa plati ieplestajām nāsīm izšāvās dūmu mākulīši, bet tas man, protams, tā tikai likās —, nolieca galvu, uzkumpa, pavērsdams savus nosmailinātos, baismīgos ragus tieši uz priekšu, ar pāris lēcieniem pieklupa klāt tuvākajai jaunavai un ietrieca ragus viņai krūtīs tik dziļi, ka tie pazuda jaunavas miesā līdz pašai pamatnei.
- Es dienām un nedēļām, un pat mēnešiem gulēju uz jumta un skatījos, kā mākulīši pa debesīm skrien, un jutu dakstiņu raupjo glāstu pret muguru un trenkāju mušas, kas pa jumtu lidoja, un izjutu, kā paplānā spalva pār manu ķermeni auga, pa matiņam spiezdamās caur manu ādu, un vēroju, kā mana āda saulītē palika ik dienas jo brūnāka.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.