mākoņstūmējs
mākoņstūmējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mākoņstūmējs | mākoņstūmēji |
| Ģen. | mākoņstūmēja | mākoņstūmēju |
| Dat. | mākoņstūmējam | mākoņstūmējiem |
| Akuz. | mākoņstūmēju | mākoņstūmējus |
| Lok. | mākoņstūmējā | mākoņstūmējos |
Tas, kas tiecas pēc reāli neiespējamā, fantazē un izturas pašpārliecināti, augstprātīgi.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trofejlasītāji, mākoņstūmēji, urrā pisēji.
- Īsts mākoņstūmējs.
- Ja zemes nav, iesēj sevi mākonī – gan mākoņstūmēji to aizstums uz tālajām meža pļavām un vēl tālākiem ezeriem.
- Vai arī slīd pāri debesīm kā kavalērija, veidojot dažādas figūras par prieku bērniem un citiem mākoņstūmējiem.
- Vislatvijas mākoņstūmēju biedrība uzradusies?