māžeklis
māžeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | māžeklis | māžekļi |
| Ģen. | māžekļa | māžekļu |
| Dat. | māžeklim | māžekļiem |
| Akuz. | māžekli | māžekļus |
| Lok. | māžeklī | māžekļos |
2.Tas, kas māžojas; āksts, ērms.
3.Cilvēks, kas tic māņiem, burvībām.
Avoti: SiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, iespējams, viens otrs tāds lādzīgs mūžņu māžeklis būs iepiņķerēts arī šajā apšņurkātajā lasāmmantā.”
- Jauneklis labāk izvēlējās atklātu cīņu ar mūžņu plānprātību nekā nogaidīšanu, kad dzelkšņainais māžeklis tīši vai netīši, bet varbūt vienkārši aiz tukšas apmātības, viņu piebeigs.
- Un pret nākamo uzbrucēju, kas atgādināja kalnu ar tukšām bišu medus šūnām, jaunveidotais māžeklis jau cīnījās kopā ar čiekurveidīgajiem, līdz visas kritalas tā sapinās cita citā, ka nespēja tikt vairs vaļā.