lāktīt | Tēzaurs

lāktīt

Lietojuma biežums :

lāktīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri