A B C Č D E F G Ģ H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U V Z Ž
Meklēšana [?]
Izvērstā meklēšana
Atrasti 74 šķirkļi
#LemmaŠķirklis
1 cābele

cābele (2) s. f. zahbele (2)Zahbele. ein Zobel, melna Zauna.. Fuer1650_70_1ms, 3112. Zahbele. eine Zobel, melna Zauna. Fuer1650_70_2ms, 5382. sabulisZahbele. ein Zobel, melna Zauna.. Fuer1650_70_1ms, 3112. Zahbele. eine Zobel, melna Zauna. Fuer1650_70_2ms, 5382. < vlv. zabel 'sabulis'

2 cauna

cauna (6) s. f. zauna (6)Marder/ Zauna. Manc1638_L, 122A22. Marder/ Zauna. Manc1638_PhL, 27611. Zauna, Eine Marder. Fuer1650_70_1ms, 31113. Zauna. ein Marder. Fuer1650_70_2ms, 5392. caunaMarder/ Zauna. Manc1638_L, 122A22. Zauna. ein Marder. Fuer1650_70_2ms, 5392. melna cauna (2) melna zauna (2)Zahbele. ein Zobel, melna Zauna.. Fuer1650_70_1ms, 3112. Zahbele. eine Zobel, melna Zauna. Fuer1650_70_2ms, 5382. sabulisZahbele. ein Zobel, melna Zauna.. Fuer1650_70_1ms, 3112. Zahbele. eine Zobel, melna Zauna. Fuer1650_70_2ms, 5382. cābele < liet. kiáunė 'cauna', pr. caune 'cauna'

3 caunacepure

caunacepure (1) s. f. zauna=zäppures (1)caunādas cepureKrahßnas Drehbes / Lap§a=und Zauna=zäppures walkaht / und śawu Leppnibu rahdiet / taß nhe maxa nheneeka / buhtu tu irr śe§śchus / a§toņus / und wairahk Dahldeŗus §kaitijis.. Manc1654_LP1, 51828. la. cauna + cepure cauna, cepure

4 cecen, cecin

cecen, cecin (16) adv. czätzen (4), czätzinn (1), czedtczen  (1), czetczen (8), czetczenne (1), czetzen (1)secen, garāmVNde khad the a§tone dene czetzen by / ka tas Bherns apgre§tz tappe / Tad tappe winge wärdctz dheweetcz JE§us / Katters dheweetcz by no tho Engele / Pirms thas exkan Mathe meße eyemptz tappe. EvEp1615, 236. Bett kattri czätzen ghaya / §aimoya winju / vnd krattiya tohß Ghallwus / śatzidami.. Manc1631_LVM, 10815. - cecen / cecin iet, (pa)iet cecen (14) czätzen eet (2), czätzen ghaya (1), czätzinn ghaya (1), czedtczen edthe (1), czetczen gay (1), czetczen gaye (1), czetczen ghaya (1), czetczenne gaya (1), edth.. czetczen (1), eijohtz czetczen (1), gay.. czetczen (2), paghaya.. czätzen (1) la. secen (ar līdzskaņu asimilāciju)

5 cepure

cepure (34) s. f. bruņņas=zeppuri (1), bruņņo=zeppuri (1), czäppures (1), czeppurre (2), pirrtz=zäppure (1), szäßka=zäppure (1), vhdra=zäppure (1), wa§śaraszäppure (1), zäppur (4), zäppure (4), zäppurehms (1), zäppures§wiete (1), zeppure (9), zeppures (4), zeppuri (2)Hut/ Zäppure. Manc1638_L, 95A14. ein Hut/ Zäppure. Manc1638_PhL. Zeppure, Ein hut. Fuer1650_70_1ms, 31516. Zeppure. ein Hutt.. Fuer1650_70_2ms, 5442. cepureVnde yemmeth to brunye czeppurre thäs pe§ty§chennes / vnde to Sobenne tha Garre katters gir tas Dewe wärdtcz. EvEp1587, 1918. Tas Selta Peeres=Plahtiņ§ch us Zeppures/ kur ta Śwehtiba eekścha eerak§tita bija/ kas wiśs bija §talts/ dahrgs/ jauks in krahśchns. VLH1685_Syr, 70A5. bruņu / bruņas cepure (4) brunye czeppurre (2), bruņņas=zeppuri (1), bruņņo=zeppuri (1)bruņucepureVnde yemmeth to brunye czeppurre thäs pe§ty§chennes / vnde to Sobenne tha Garre / katters gir tas Dewe wärdtcz. EvEp1587, 1918. Bet mums/ kas mehs tahs Deenas (Behrni) eśśam buhs gaddigeem buht/ apwilkt tahs Kruhścho=Bruņņas tahs Tizzibas un Mihle§tibas/ un to Bruņņas=Zeppuri tahs Zerribas pee Śwehtibas. JT1685 1Tes 5:5. bruņacepure ķēniņu cepure (3) ķehniņņo zeppuri (1), ķehniņo zeppures (1), ķehniņo zeppuri (1)kronis, valdnieka galvas rotaUn tur parahdijahs weena zitta Sihme Debbeśi^/ un red§i weens leels śarkans Puhķis/ tam bij śeptiņņas Galwas; un deśmits Raggi/ un us śawahm Galwahm śeptiņņi Ķehniņo Zeppuri. JT1685 Atk 12:12. pirkstu cepure (1) pirkstu zeppurepirkstu zeppure. Fuer1650_70_2ms, 3k6. uzpirkstenispirkstu zeppure. Fuer1650_70_2ms, 3k6. plika cepure (2) plikka zeppure (2)Plikka zeppure, ein hut. Fuer1650_70_1ms, 31522. Plikka Zeppure ein Hut. Fuer1650_70_2ms, 5446. plikādas cepure (?)Plikka zeppure, ein hut. Fuer1650_70_1ms, 31522. Plikka Zeppure ein Hut. Fuer1650_70_2ms, 5446. seska cepure (1) szäßka=zäppure (1)Al§o/ Vhdra=zäppure/ Szäßka=zäppure/ eine Ottern/ Mencken Mütze. Manc1638_PhL, 2767. seskādas cepureAl§o/ Vhdra=zäppure/ Szäßka=zäppure/ eine Ottern/ Mencken Mütze. Manc1638_PhL, 2767. ūdra cepure (1) vhdra=zäppure (1)Al§o/ Vhdra=zäppure/ Szäßka=zäppure eine Ottern/ Mencken Mütze. Manc1638_PhL, 2767. ūdrādas cepureAl§o/ Vhdra=zäppure/ Szäßka=zäppure/ eine Ottern/ Mencken Mütze. Manc1638_PhL, 2767. : liet. kepùrė 'cepure' bruņacepure, caunacepure, cepurnieks, lapsacepure

6 cepurnieks

cepurnieks (2) s. m. zäppurneex (2)Hutmacher/ Zäppurneex. Manc1638_L, 95A15. Hutmacher/ Zäppurneex. Manc1638_PhL, 40615. cepurnieks,cepuru izgatavotājsHutmacher/ Zäppurneex. Manc1638_L, 95A15. Hutmacher/ Zäppurneex. Manc1638_PhL, 40615. la. cepure cepure

7 cērpējs, cērpēja

cērpējs, cērpēja (2) s. zehrpeis (1), zehrpeja (1)Scherer/ Zehrpeis. Manc1638_L, 154B18. Schafe Schererin/ zehrpeja. Manc1638_L, 152A25. cirpējs, cirpējaScherer/ Zehrpeis. Manc1638_L, 154B18. la. cirpt cirpt, cirpējs

8 cet(e)r(e)desmit(s), cetrsdesmits

cet(e)r(e)desmit(s), cetrsdesmits (9) num. ord. cetter de§§mitte (1), czetterde§mette (2), czetterde§mitti (1), czettrede§mette (4), zettrs deßmits (1)četrdesmitTas tre§§ches gir / Toes pawellettes gauwame denes / lid§e tems Cetter de§§mitte gauwame denems.. CC1585, 187. Kad Kri§tus by uszehlees no Kappa / Zettrs deßmits Deenas wehl räd§ehts tappa: Pehtz winņs usbrauze.. LGL1685_V5, 41919. - cet(e)r(e)desmit(s) / cetrsdesmits dienas (6) cetter de§§mitte.. denems (1), czetterde§mette denes (2), czettrede§mette denems (2), zettrs deßmits deenas (1) la. cetri 'četri', + desmit(s) cetri, cetras, čet(e)rdesmit(s), četra(s)desmit(is)

9 ceterkārtīgi

ceterkārtīgi (1) adv. cetterkartige (1)četrējādi, četros veidosVs cik doud§adige daebbe toep te greke darrite. Cetterkartige / ahr domaschen / ahr wardems / ahr darbems vnde pallaidi§chen. CC1585, 2720. la. cetri 'četri' + kārta cetri, cetras, četrkārtīgi

10 ceterpadesmit

ceterpadesmit (2) num. card. czetterpadde§mette (2)četrpadsmitEs paßy§te wene Czilweeke exkan Chri§to / pirms czetterpadde§mette gaddems gir tas exkan to Meße buewis.. EvEp1587, 484. Es paßi§te wene Czilwheke exkan Chri§to / pirms czetterpadde§mette gaddems / gir tas exkan tho Meße buiwis.. EvEp1615, 4114. la. cetri 'četri' + pa + desmit(s) cetri, cetras, čet(e)r(as)padesmit(s)

11 cetordiena, ceturdiena

cetordiena, ceturdiena (7) s. f. zättor=deena` (1), zättur=deena (1), zättur=deenu (2), zätturdeena (1), zettor=deena^ (1), zettur=deena (1)Donner§tag/ Zätturdeena. Manc1638_PhL, 38311. ceturtdienaDonner§tag/ Zätturdeena. Manc1638_PhL, 38311. Leela^ Zettor=Deena^. VLH1685, 3524. Lielā Cetordiena / Ceturdiena (6) leela Zättur=deena (1), leela Zettur=deena (1), Leela` Zättor=deena (1), Leela^ Zettor=deena^, leelu Zättur=deenu (2)Grün Donner§tag/ leela Zettur=deena. Manc1638_PhL, 3848. Zaļā Ceturtdiena, ceturtdiena pirms LieldienāmGrün Donner§tag/ leela Zettur=deena. Manc1638_PhL, 3848. Leela^ Zettor=Deena^. VLH1685, 3524. liela + ceturtdiena (pēc skr. Velik) la. ceturts, cetorts + diena cetorts, cetorta, ceturts, ceturta

12 cetorkārtīgs

cetorkārtīgs (1) adj. zättorkahrtigs (1)četrējāds, četru veiduZeekahrtigs ir tas Ļauns? Tas ir zättorkahrtigs: (1) tas Mee§śahs / (2) tas Dweh§śelehs / (3) tas Manntas / und (4) ta Ghoda. Dres1682_SBM, 3425. la. cetri 'četri' + kārta cetri, cetras, četrikārtīga

13 cetorksnis

cetorksnis (4) s. m. zettorkschneem (4)ceturtā daļa, ceturtdaļaSkelt spalten. Malku Zettorkschneem śķelt das holtz in 4. Teilen spalten. Fuer1650_70_1ms, 23410. Zettri, Viere. Zettorkschneem puschu schķelt, in vier theile zerspalten. Fuer1650_70_1ms, 3168. la. ceturts, cetorts cetri, cetras, ceturte

14 cetornis

cetornis (1) s. m. zettorņeem  (1)četrotne, četrinieks, četru cilvēku kopaUn likke to śagrahbis Zeetuma^/ nodohdams to tśchetreem Kaŗŗa=Wihro zettorņeem wiņņu śargaht.. JT1685 Apd 12:12. la. ceturts, cetorts četorksnis, cetorts, cetorta, ceturts, ceturta

15 cetortapadesmits, cetortapadesmita

cetortapadesmits, cetortapadesmita (12) num. ord. czättortapadeßmita (1), czättortapadeßmitta (1), czettorrtapadde§mette (1), czettortapadde§mette (1), czettorte padde§mette (1), zättorta=pa=deßmita` (1), zättorta` pa=deßmita` (1), zättorta` padeßmita` (1), zättorta` padeßmitta` (1), zättorta`=pa=deßmita` (1), zättorta`..=padeßmita` (1), zettorta^ padeśmita^ (1)četrpadsmitais, četrpadsmitāTa Czettortapadde§mette Jouta§chen. Ench1586, CA1. Zettorta^ padeśmita^ Śwehdeena^ / jeb Zetterta^ Sweehdiena^ Ohtra^ deśmiti^ / pehz Waśśaras Śwehtku Atśwehtes. VLH1685, 738. - cetortapadesmita jautāšana (5) czättortapadeßmita jauta§chana (1), czättortapadeßmitta jauta§chana (1), czettorrtapadde§mette jouta§chen (1), czettortapadde§mette jouta§chen (1), czettorte padde§mette jouta§chen (1)- cetortāpadesmitā vietā (5) zättorta=pa=deßmita` weeta` (1), zättorta` pa=deßmita` weeta` (1), zättorta` padeßmita` weeta` (1), zättorta` padeßmitta` weeta` (1), zättorta`..=padeßmita` weeta` (1) la. cetorts 'ceturts' + pa + desmits cetorts, cetorta, ceturts, ceturta

16 cetorts, cetorta, ceturts, ceturta

cetorts, cetorta, ceturts, ceturta (91) num. ord. a§tota`=deßmita`=zättorta` (1), cätturt' (1), cettartankartan (1), cetterte (1), cettortz (3), cetturtcz (4), cetturte (8), czättorta (3), czättortan (1), czättortta (1), czättortz (1), czätturta (1), czätturtu (2), czettorta (4), czettorte (6), czettorte  (2), czettortz (4), czettörtan (2), ohtra` deßmitta` und zättorta (1), ohtra`=deßmita und zättorta` (1), ohtra`=deßmita` und zättorta` (1), ohtra`=deßmita` und zättortorta` (1), ohtra^ deśmita^ in zettorta^ (1), peekta`=deßmita zättorta` (1), śä§ta`=deßmita` zättorta` (1), śimpta` unnd zättorta (1), tre§ścha`=deßmita` zättorta` (1), tre§§cha` deßmity und zättorta` (1), tzättorteem (1), zättorta (2), zättorta (1), zättortais (2), zättortais (2), zättortan (1), zättortas (1), zättortaß (1), zättorta` (1), zättorta` (2), zättorta` (4), zättorta`=deßmita`.. zättorta` (1), zättorts (1), zättortu (4), zätturrtas (1), zätturtu (4), zätturtu (1), zetterta^.. ohtra^ deśmiti^ (1), zettorta^ (8)der vierdte/ zättortais/ zättortz. Manc1638_L, 194A23–24. der vierdte/ zättortais. Manc1638_PhL, 4142. ceturtais, ceturtāTha cetterte luk§chen. Dode mums §choden deni§ke mai§e. CC1585, 123. Tohp tee eekśch tahdahm Blehdibahm zettorta^ rei§i atra§ti/ ta lihds arrid§an/ kad diwi laulati Ļautiņņi Laulibu pahrkahp/ tad buhs teem mirrt. SKL1696_KB, 94. p. - cetorta jautāšana (7) czättorta jauta§chana (2), czättortta jauta§chana (1), czettorta jouta§chen (1), czettorta jouta§§chen (1), czettorte jouta§chen (2)- ceto(/u)rta lūgšana (9) cetterte luk§chen (1), czättorta luhk§chana (1), czettorta luuck§chenne (2), zättorta luhk§chana (1), zättortas luhk§chanahs (1), zättortaß luhk§chanas (1), zätturrtas luhk§chanas (1), zätturtu luhk§chanu (1)- cetortan kārtan; cetortā kārtā (6) cettartankartan (1), czättortan kahrtan (1), czettörtan kärtan (2), zättortan kahrtan (1), zättorta` kahrta` (1)- cetortā svētdienā (10) ohtra^ deśmita^ in zettorta^ śwehdeena^ (2), zettorta^ śwehdeena^ (6), zettorta^ śwehdeena^ treścha^ deśmiti^ (2)- cetortā vietā (13) ohtra` deßmitta` und zättorta weeta` (1), ohtra`=deßmita und zättorta` weeta` (1), ohtra`=deßmita und zättorta` (weeta`) (1), peekta`=deßmita zättorta` weeta` (1), śä§ta`=deßmita` zättorta` weeta` (1), tre§ścha`=deßmita` zättorta` (weeta`) (1), tre§ścha`=deßmita`zättorta` weeta` (1), zättorta weeta` (1), zättorta` weeta` (2), zättorta` weeta`{weeeta`} (1), zättorta`=deßmita`.. zättorta`.. weeta` (2)- cetorts bauslis (8) cettortcz baus§lis (1), cettortz boußlis (1), czättortz baußlis (1), czettortz boußlis (1), zättorts baußlis (1), zättortu baußli (1), zättortu baußlu (2)- līdz / iekškan trešu un ceto(/u)rtu augumu; trešā un cetortā augumā (14) exkan tre§§che vnde czettorte augumme (1), exkan tre§§che vnnde czettorte augumme (1), exkan.. tre§§che vnde czettorte augumme (2), lieds treśchu und zätturtu aughumu (1), lieds tre§śchu und zättortu aughumu (2), lieds tre§śchu und zätturtu aughumu (1), lieds tre§§chu und zätturtu aughumu (1), lieds tre§§chu vnd czätturtu aughumu (1), lieds tre§§chu vnnd czätturtu aughumu (1), tre§ścha` und zättorta` auguma` (1), tre§§cha` und zättorta` aughuma` (2) : liet. ketvirtas 'ceturtais' cetornis, cetri, cetras, cetortapadesmits, cetortapadesmita, cetortsdesmits, cetordiena, ceturdiena, ceturte, puscetorts

17 cetortsdesmits

cetortsdesmits (12) num. ord. indef. diwi zättorta`=deßmity (1), śimbta`=zättorta` deßmita` peekta` (1), śimbta`=zättorta`=deßmita` śä§ta (1), weens zättorta`=deßmity (1), zättorta=deßmita=tre§ścha (1), zättortadeßmitty (1), zättorta`=deßmita` (1), zättorta`=deßmita`=dehwita` (1), zättorta`=deßmita`=ohtra` (2), zättorta`=deßmita`.. zättorta` (1), zättorta`=deßmity und ohtra` (1)četrdesmitais; četrdesmit (kopā ar pirmais, otrais utt.)Pehtz to ka CHri§tus mohzietz by zättortadeßmitty Ghadda`. Manc1631_LVM, 23315. Mums Chri§titeem Ļaudeem buhß d§eedaht ar to Koninju Dawid zättorta`=deßmita`=ohtra` D§eeßma`.. Manc1654_LP2, 9224. viens / divi cetortādesmitī (2) diwi zättorta`=deßmity (1), weens zättorta`=deßmity (1)41. weens zättorta`=deßmity. Manc1638_PhL, 4136. 42. diwi zättorta`=deßmity etc. Manc1638_PhL, 4137. četrdesmit viens utt.weens zättorta`=deßmity. Manc1638_PhL, 4136. la. cetorts 'ceturtais' + desmits cetorts, cetorta, ceturts, ceturta

18 cetri, cetras

cetri, cetras (16) num. card. a§tonede§mette vnd czeetre (2), cettre (3), cettres (1), czettre tuxto§che (2), czettreems (1), czettres (1), czettrus (1), zettri (5)Zettri, Viere. Fuer1650_70_1ms, 3168. Zettri. Viere. Fuer1650_70_2ms, 5467. četri,četrasCek doud§e gir pa§tere lhete / taes cilwekes? Cettre. CC1585, 4011. tschettri |. zettri | pauti wehl newa aiskalluśchees. 4. Eyer sind noch o# gebicket. Fuer1650_70_2ms, 16022. : liet. ketùri, kẽturios 'četri' cet(e)r(e)desmit(s), cetrsdesmits, ceterkārtīgi, ceterpadesmit, cetorkārtīgs, cetorts, cetorta, ceturts, ceturta, četri, četras

19 ceturdiena

ceturdiena cetordiena, ceturdiena

20 ceturte

ceturte (1) s. f. zätturte (1)er§te Viertheil/ pirrma zätturte. Manc1638_PhL, 37811. ceturtdaļaer§te Viertheil/ pirrma zätturte. Manc1638_PhL, 37811. la. ceturts cetorts, cetorta, ceturts, ceturta

21 ceturts, ceturta

ceturts, ceturta cetorts, cetorta, ceturts, ceturta

22 ciek, cik

ciek, cik (372) adv. ceck (1), cek (10), ce^k  (1), cik (2), cyk (1), czeek (26), czick (8), czicke (2), czik (1), zeeck (1), zeek (225), zeekwairak (1), zehk (1), zick (39), zick=dries  (1), zik (53), zik{zikilgi} (1)1. norāda uz nezināmu skaitu, daudzumuCeck gir prate thas me§ces? Pece / Red§echen / Sirde§chen / Boudi§chen / oh§e§chen / ai§twer§chen. CC1585, 334. Śchis arrid§an irr nomaitahts/ un wiśśi zeek wiņņam paklauśija/ irr iskaiśiti. JT1685 Apd 5:5. 2. norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpiJaw eß zeļļu/ zeek Spähku turrädams. Manc1638_Run, 436B13. Jo es śchķeetohs taiśnu eśśam zeek ilgi es śchinni^ D§ihwokli^ eśmu/ juhs usmohdinaht un atgahdinaht. JT1685 2P 1:1. 3. (izsaukuma teikumos vai retoriskajos jautājuma teikumos) daudz, ļoti daudzVnde manne dwe§el gir warren ißbedenäta / Och tu Kunx czik ilge. Ps1615, 4524. Un tee brehze ar §tippru Balśi śazzidami: zeek ilgi tu Śwehts un pateeśigs Walditajs ne śohdi un ne atreebi muhśu Aśśini no teem/ kas wirs Semmes d§ihwo? JT1685 Atk 6:6. - cik(i) / ciek daudz(i) / daudzādīgi (24) cek doud§e  (5), cik doud§adige (1), czeek dauds (1), czick doudtcze (2), czicke doudtcze (2), zeek dauds (5), zeek daud§  (2), zik dauds (2), zik daud§ (4)- cik drīz (11) zick dries (9), zick drieß (1), zick=dries (1)- cik / ciek ilgi (62) cyk ylge (1), czeek illghe (1), czick ilge (2), czick ilge (2), czick jlge (2), czik ilge (2), zeek ilgi (7), zeek ilgi (1), zeek ilgi` (6), zeek illgh (1), zeek illghe (4), zick illge (1), zick illghe (20), zik ilg  (1), zik ilgi (11), zik illghe (1)- cik / ciek liel(āk)s (13) czeek leela (2), zeek leela (3), zeek leelaka (1), zeek leels (1), zeek leelß (1), zeek leelu (1), zick leels (1), zick.. leela (1), zik leels (2)- cik / ciek reiz(as) (32) ce^k reyz (1), czeek rei§as (2), zeek reis (1), zeek rei§as (25), zik rei§as (2), zik rei§i (1)- cik / ciek spēdams (28) czeek §pähdams (1), zeek §pädams (1), zeek §pähdama (1), zeek §pähdami (6), zeek §pähdams (9), zeek §pehdami (1), zeek §pehdams (1), zeek §pehjoh (1), zeek.. §pähdama (1), zik §pehdams (4), zik.. §pehdams (2) : liet. kíek 'cik' ciekkārt, cikkārt

23 ciekkārt, cikkārt

ciekkārt, cikkārt (47) adv. cekart (1), cikkardt (1), czeckaarth (1), czeek=kahrt  (1), czeekahrt (9), czekaarth (1), czekart (1), czekarth (1), czekärt (2), czekärth (8), zeek kahrt (1), zeek=kahrt  (1), zeekahrt (13), zeekart (1), zeekkahrt (5)1. cik reižuCek gir Letes ex§kan greke{gre ke} apwaica§chen iaapdome? A§toeng. Kas / Ka / Ko/ cikkardt / cour kam / Kapetz / Ka / vnde kad. CC1585, 331. Tad gahje Pehteris pee to/un śazzija: Kungs/ zeek kahrt buhs man mannam Brahļam/ kas prett man grehko/ peedoht? JT1685 Mt 18:18. 2. ikreiz, kadJsledtcz thope / par pamme§§chenne thös greekes / tho darreth / czekaarth yuus tho §czerreth / exkan manne peminne§chenne. Ench1586, B2B8. ES pateizu mannam Deewam zeekkahrt es juhśo peeminnu. JT1685 Fil 1:1. la. cik, ciek + kārta ciek, cik ciekkārtīgs

24 ciekkārtīgs

ciekkārtīgs (5) adj. zeekahrtigs (3), zeekahrtigu (2)cik dažāds ir (kaut kas), cik veidu ir (kaut kam) (jautājumos)Zeekahrtigs ir tas Ļauns? Tas ir zättorkahrtigs: (1) tas Mee§śahs / (2) tas Dweh§śelehs / (3) tas Manntas / und (4) ta Ghoda. Dres1682_SBM, 3424. la. cik, ciek + kārta ciekkārt, cikkārt

25 cietumnieks

cietumnieks (2) s. m. zeetum=neeks (1), zeetumneeks (1)Zeetumneeks, der Stockmeister.. Fuer1650_70_1ms, 31720. Zeetum=neeks. der Stock=Meister. Fuer1650_70_2ms, 54612. cietuma uzraugsZeetumneeks, der Stockmeister.. Fuer1650_70_1ms, 31720. Zeetum=neeks. der Stock=Meister. Fuer1650_70_2ms, 54612. la. cietums cietums, cietuma 1

26 cietums

cietums 2 (7) s. m. czeetumu (1), czetum (2), czetums (1), zeetumu (2), zetum (1)cietums, cietībaThas gulleye exkan ßene ar lele Nabbadczibe / Täs ßilles czetums tam nhe pannicke / Tas ar maße pene baryotcz gir / Katters nhe wene Putninge jßalckt licke. UP1587, G4B19. Wiśśu pehz/ teem ween=padeśmiteem pee Galda śeh§choht/ parahdijahs JE§us/ un lammaja wiņņo Netizzibu un Śirds Zeetumu/ ka tee ne bij tizzejśchi teem/ kas to bij red§ejśchi augścham zehluśchu.. JT1685 Mk 16:16. la. ciets

27 cietums

cietums 3 (3) s. m. czetum (3)derība..grib es tho patte ßime walkoth vnde yempt / vnde nepolgath / ai§to tha ßime gir man wayag vnd lab par e§typpro§chen / vnde peminne§chen tho czetum vnd §oli§chen.. Ench1615, C3B4. la. ciets (pēc vlv. bunt 'saišķis; savienība; vienošanās, derība')

28 cietums, cietuma

cietums, cietuma 1 (254) s. m. czeetuma` (25), czeetumeems (1), czeetummu (8), czeetumu (5), czetum (3), czetuman (6), czetumas (1), czetuma` (1), czetumi (1), czetumman (15), czetumman{czetu[m]man} (1), czetumme (14), czetummims (2), czietuma` (1), zeetuma (15), zeetuma' (1), zeetuma=beedris (2), zeetuma=beedrus (1), zeetuma=ļaudis (2), zeetuma=ļau§chu (1), zeetuma=śargs (2), zeetuma=śarrgs (1), zeetuma=wihrs (4), zeetuma=wihru (3), zeetumaļau§chu (1), zeetumas (1), zeetuma` (51), zeetuma`eet (1), zeetuma^ (61), zeetumeem (2), zeetumma^ (3), zeetummu (1), zeetumo^s  (2), zeetums (5), zeetumu (16), zetums (1)Gefängniß/ zeetums.. Manc1638_L, 71B19. Kärcker/ Zeetuma/ Ka§te. Manc1638_L, 99B9. Kercker/ Zeetuma. Manc1638_L, 101A7. Zeetums, das gefängniß, kerker. a^ zeest. jeb zeets leiden oder vest. Fuer1650_70_1ms, 31717. Zeetums. das gefängniß. Kerker. a` Zeest leiden, jeb zeets{zets}. feste. Fuer1650_70_2ms, 5469. cietums, ieslodzījuma vietaWue§§es / kattre Czetumman{Czetu[m]man} gir atpe§tyth vnd §wabbade lai§t. UP1587, FA24. Kas aiskawejahs us Krohņa Darbu eet/ tam buhs us Kohku=Sirgu śehdeht/ jeb usślehgtam tapt/ jeb Zeetuma^ pee Uhdens un Mai§es śehdeht. SKL1696_KB, 51. p. cietumā / cietuman turēt; turēt cietumā / cietuman (18) czeetuma` thurreya (1), czeetuma` turrähtz (1), czeetuma` turreya (1), czeetuma`.. turräti (1), czetumman patturrete (1), czetumman thur (1), thurrey.. czetumman (1), zeetuma' turreya (1), zeetuma turr (1), zeetuma` turreja (1), zeetuma` turreya (1), zeetuma`.. turrähti (1), zeetuma^ turr (1), zeetuma^ turrehts (1), zeetuma^ turreja  (1), zeetuma^ turretus (2), zeetumma^.. turrehts (1) cietuma ļaudis (5) zeetuma ļaudis (1), zeetuma=ļaudis (2), zeetuma=ļau§chu (2)Zeetuma ļaudis, gefangene völker.. Fuer1650_70_1ms, 31721. Zeetuma=ļaudis gefangene Völker.. Fuer1650_70_2ms, 54613. cietumnieki, ieslodzītieZeetuma ļaudis, gefangene völker.. Fuer1650_70_1ms, 31721. Ka tas to Nopuhśchanu to Zeetuma=Ļau§chu klauśa/ in atpe§titu tohs Nahwes=Behrnus. LGL1685_K1, 27233. cietuma vīrs (7) zeetuma=wihrs (4), zeetuma=wihru (3)Zeetuma=wihrs, ein gefangener. Fuer1650_70_1ms, 31719. Zeetuma=Wihrs. ein Gefangener. Fuer1650_70_2ms, 54611. cietumnieks, ieslodzītaisZeetuma=wihrs, ein gefangener. Fuer1650_70_1ms, 31719. Bet Śwehtko^s bij tas Semmes=Walditais eeraddis teem Ļaudim weenu Zeetuma=Wihru atlai§t/ kahdu tee gribbeja. JT1685 Mt 27:27. cietumā likt; (ie)likt cietumā (12) eelikke.. zeetuma^ (1), leetz.. czeetuma` (1), licka.. czeetuma` (1), likke.. zeetuma^ (2), zeetuma^ likkuśchi (1), zeetuma^ likts (2), zeetuma^ lizzis (1), zeetuma^ lizzis (3)apcietināt, saņemt ciet, sagūstītDohd tam Darrbu / kas Kalpam peedärr / ja wings tad nhe klau§śa / tad leetz to Czeetuma`. Manc1631_Syr, 57827. Jo Erodus bij to Jahni Rohka^ ņehmis/ wiņņu śehjis un Zeetuma^ lizzis/ thas Erodeijas dehļ/ kas Wilippa wiņņa Brahļa Śeewa bija. JT1685 Mt 14:14. (cietumu) cietumā / cietuman jemt, jemt cietumā (15) czeetuma` jehmis (1), czeetumu czeetuma` jehmis (2), czetum czetuman iemis (3), czetum czetumän iemis (1), czetuman yemptz (1), czetumän iemis (1), czetumman yemis (2), jehme.. zeetuma` (1), zeetuma` jehmis (1), zeetumu zeetuma` jehmis (2)apcietināt, saņemt ciet, sagūstīt; apvaldītTos greekes gir thas czetumman yemis.. UP1587, I2B4. Taß gir to zeetumu Zeetuma` jehmis / Kahpdams py Tähwu / No turrenes taß attkall atteeß / śohdiet pehtz śawu Wahrdu.. LGL1685_V5, 8312. (ie)mest cietumā / iekškan cietuma; cietumā / iekš(kan) cietuma (ie)mest (41) czeetuma` eemä§ts (2), czetuma` eemä§tz (1), eek§ch zeetuma eemäśtz (1), eemette.. zeetuma^ (3), exkan.. czetumme emee§tcz (3), exkan.. czetumme emhe§tz (3), mett zeetuma^  (1), mette.. czeetuma` (1), mette.. exkan.. czetumme (2), mette.. zeetuma` (2), mette.. zeetuma^ (1), mette.. zeetuma^ (2), mettihs.. zeetuma^ (1), zeetuma` ee=mä§ts (1), zeetuma` eemä§tam (1), zeetuma` eemä§ts (4), zeetuma` emä§ts (1), zeetuma` mä§ts (2), zeetuma` me§t (1), zeetuma` me§t  (2), zeetuma^ eeme§ts (2), zeetuma^ eeme§ts (1), zeetuma^ eeme§tu (1), zeetuma^ eemettu (1), zeetuma^ eemettuśchi (1)apcietināt, saņemt ciet, sagūstītBeth thas nogaya / vnde mette to exkan to czetumme tekams ka thas mackßate / ko thas parradan by. EvEp1587, 1959. Un daud§ Śittenus teem dewuśchi/ eemette tee tohs Zeetuma^/ un pawehleja tam Zeetuma Śargam tohs zeeśchi śargaht. JT1685 Apd 16:16. la. ciets cietumnieks

29 cik

cik ciek, cik

30 cikkārt

cikkārt ciekkārt, cikkārt

31 cīkot

cīkot (6) v. zihko (2), zihkoht (4)Zihkoht, wanken, wibbeln. Fuer1650_70_1ms, 31610. Zihkoht. wancken, wippeln, wibbeln. Fuer1650_70_2ms, 5472. šurpu turpu kustēties, ņudzētwiśśur pa lauku zihko zihkoht, es wanket viel volks, es wim~elt draußen.. Fuer1650_70_1ms, 31611. wissur pa lauku zihko zihkoht. es wancket viel volks, es wimmelt draußen. Fuer1650_70_2ms, 5473. : liet. kinkúoti 'klanīt galvu, klanīties'

32 cīkstas

cīkstas (3) s. f. pl. zihkstahs (1), zihkstas (2)Zihkstas, bürtzel, bürtzel kraut, grentzel. Fuer1650_70_1ms, 31619. Zihkstahs. Zihkstas. burtzel, bürtzel=Kraut, Grentzel.. Fuer1650_70_2ms, 5478. dārzeņu portulaka (?)Zihkstas, bürtzel, bürtzel kraut, grentzel. Fuer1650_70_1ms, 31619. Zihkstahs. Zihkstas. burtzel, bürtzel=Kraut, Grentzel.. Fuer1650_70_2ms, 5478. la. cīkstēt 'čīkstēt' Latvijas daba

33 cīkstēšana

cīkstēšana (10) s. f. cixte§chen (1), cziexte§chanu (2), ziexte§chana (1), ziexte§chanu (2), zihk§teśchana (1), zihk§teśchanas (2), zihk§teśchanu (1)cīņaPallieds mums myļais Deews vnd Kunx. Czaur tawu Nahwes cziexte§chanu / vnd A§śinigu §weedru. Manc1631_LGL, 36919. Jo mums ne irr Zihk§teśchana prett to Meeśu un Aśśini/ bet pretti tahm Leelkund§ibahm/ pretti tahm Waldiśchanahm/ pretti teem Paśaules Walditajeem.. JT1685 Ef 6:6. la. cīkstēt cīkstēt 1

34 cīkstēt

cīkstēt 1 (7) v. cix§t (1), cyk§täs (1), cyxt (1), cziext{cziex} (1), ziexteht (2), zihk§tedami (1)ringen/ zieniet/ ziexteht. Manc1638_L, 144B3. cīnīties..vnd nepekar wene ioune wilte macibe / kattre prettib to Chri§tite macib / vnd Catholi§che Ba§nedce cix§t. Ench1586, 519. Garra^ §tahwat/ ar weenu Prahtu zihk§tedami zaur to Tizzibu tahs Preezas=Mahzibas. JT1685 Fil. 1:1. la. cīstēt 'cīnīties' (ar k iespraudumu) cīkstēšana, cīstēt 1, cīkstēties

35 cīkstēt

cīkstēt 2 (2) v. ziext (1), zihksteht (1)Zihksteht, knarren wie ein wagen rad oder Thür. Fuer1650_70_1ms, 31614. čīkstēt (piem., par durvīm)B. Ka tawa ißkapts ta ziext? I.Kluhd§iņa ißkalltu§śi/ Knaggis §wabbads. Kahtz. Manc1638_Run, 461B8. Zihksteht, knarren wie ein wagen rad oder Thür. Fuer1650_70_1ms, 31614. : la. čīkstēt (pamatā onomatopoētisms) cīstēt 2

36 cīkstēties

cīkstēties (15) v. refl. cziextahß (1), cziexteyahß (1), ziextahs (1), ziextejahß (1), ziexteyahß (1), zihk§tahs (2), zihk§tatees (1), zihk§tedamees (3), zihk§tees (1), zihk§tejahs (1), zihk§tejas (1), zihk§tohs (1)cīkstēties, cīnītiesTas by brieni§kis Karr§ch / Kad Nahwe vnd d§iewiba cziexteyahß.. Manc1631_LGL, 27612. Zihk§tees to labbu Zihk§teśchanu tahs Tizzibas/ śagrahb to muh§chigu D§ihwośchanu/ pee ka tu arrid§an aizinahts eśśi/ un apleezinajis labbu Leezibu preekśch daud§ Leezineekeem. JT1685 1Tim 6:6. cīstēt 'cīnīties' (ar k iespraudumu) cīkstīties, cīkstēt 1

37 cīkstīties

cīkstīties (4) v. refl. zihkstitees (4)Zihkstitees sich mit einem ringen. Fuer1650_70_2ms, 31615. Zihkstitees, sich mit einem ringen, ar Nahwi Zihkstitees.. Fuer1650_70_2ms, 5476. cīkstēties, cīnītiesZihkstitees sich mit einem ringen. Fuer1650_70_1ms, 31619. Zihkstitees, sich mit einem ringen, ar Nahwi Zihkstitees.. Fuer1650_70_2ms, 5476. la. cīstēt, cīstīt 'cīnīties' (ar k iespraudumu) cīkstēties

38 cilas

cilas (4) s. f. pl. zillas (4)Zillas, brach acker. Zillas art, brachen, brache pflügen. Fuer1650_70_1ms, 31621. Zillas, brach=Acker, Zillas art, brachen, brache pflügen. Fuer1650_70_2ms, 5479. atmataZillas, brach acker. Zillas art, brachen, brache pflügen. Fuer1650_70_1ms, 31621. Zillas, brach=Acker, Zillas art, brachen, brache pflügen. Fuer1650_70_2ms, 5479. la. celt

39 cilāt

cilāt (5) v. zillaht (4), zillat (1)Zillaht, setzen |: an andern ort :| a^ Zelt.. Fuer1650_70_1ms, 31623. Zillaht, setzen. (: an andern Ort:) a` Zelt. Rudsu kas śalijuśchi pahrzillaht. den beregneten Roggen umb=setzen. Fuer1650_70_2ms, 54710. cilāt; pieceltEß ghribbu juhß n䧜aht lieds patt wätzuma` / und kamähr juhß śirrmi tapśeeta / eß ghribbu to darriet / eß ghribbu juhß zillaht / und ne§t / und atpe§tiet. Manc1654_LP1, 45516. Kamehrt tas tawa^ Śirdi^ nahks/ Tew palihd§ehs in zillaht śahks/ Kas tewi §emme^ §pehris. LGL1685_K1, 14524. la. celt cilāties, ciļāties, pārcilāt, uzcilāt

40 cilāties, ciļāties

cilāties, ciļāties (5) v. refl. zillajahß (1), zillajees (1), zillateeß (2), ziļļateeß (1)piecelties, celties augšāEeepreezenajeeß tu / Manns Draugs / ar ścho Mahzibu / katters tu nhe w䧜äls alla§ch e§śi / tu nhe warri töw zillateeß / wi§śi Kauli gir töw ghruhti / töw gir tawas Mee§śas tuhku§chas.. Manc1654_LP1, 44121. ZIllajees mihļśch Wahrguliht In us Deewa laidees :/: Kam tu Behdu= Bedre^ miht'/ Gau§chahm Aśśrahm waidees.. LGL1685_K1, 24529. la. cilāt cilāt, necilāties

41 cinaiņa

cinaiņa (2) adj. zinnaiņa (2)ciņaina, tāda, kurā ir daudz ciņuZinnaiņa pļawa, ein hümplichter heuschlag, wiese. Fuer1650_70_1ms, 31229. Zinnaiņa pļawa. ein Hümplichter Heu schlag. wiese. Fuer1650_70_2ms, 5486. la. cinis cinis

42 cinis

cinis (4) s. m. zinnis (4)Zinnis, ein hümpel, alß da dsehrwenes oder Kraans beere auff wachsen.. Fuer1650_70_1ms, 31224. Zinnis ein Hümpel. alß da. dsehrwenes oder Kraans=behren uffwachsen. Fuer1650_70_2ms, 5482. neliels zemes izcilnis (piem., pļavā, purvā)Mas zinnis leelu śeenu wesmu ahrkt fuit. apkahrt gahsch, ein klein hümpel wirfft ein groß fuder Heu ümb.. Fuer1650_70_1ms, 31226. Mas Zinnis leelu Śeenu wesmu apkahrt gahsch. ein klein Hümpel, wirfft ein Groß=fuder Heu umb. Fuer1650_70_2ms, 5483. : liet. kìnė 'augstāka vieta pļavā, purvā', liet. kinìs, -iẽs 'augu sega virs ūdens; maza saliņa; ūdensaugu saknes; lauku eža; augstāka vieta purvā' cinaiņa

43 cīnīšana

cīnīšana (8) s. f. zieniśchanu (1), zieni§chana (1), zihniśchana (1), zihniśchanas (2), zihniśchanas=beedram (1), zihniśchanu (2)Ringung/ das ringen/ zieni§chana/ ziexte§chana. Manc1638_L, 144B6. cīņa, cīnīšanāsRingung/ das ringen/ zieni§chana/ ziexte§chana. Manc1638_L, 144B6. Es eśmu to labbu Zihniśchanu zihnijis/ es eśmu to Tezześchanu pabeid§is/ es eśmu to Tizzibu turrejs. JT1685 2Tim 4:4. la. cīnīt, cīnīties cīnīt, cīnīties

44 cīnīt

cīnīt (8) v. czinyt (1), kaŗŗu=zienidams (1), zieniet (4), zienijam (1), zihnijis (1)ringen/ zieniet/ ziexteht. Manc1638_L, 144B3. cīnītiesKad es nu nake exkan muer§chan Bhede / Vnde czinyt buus ar to Nawe.. UP1587, N2B11. Es eśmu to labbu Zihniśchanu zihnijis/ es eśmu to Tezześchanu pabeid§is/ es eśmu to Tizzibu turrejs. JT1685 2Tim 4:4. - cīnīt ar nāvi / nāvu; ar nāvu cīnīt (4) ar nahwu.. zieniet (1), czinyt.. ar.. nawe (1), zieniet.. ar nahwu (1), zieniet.. ar.. nahwu (1) : pr. erkīnina 'atbrīvo, atpestī' cīnīšana, cīnīties

45 cīnīties

cīnīties (30) v. refl. czienie§chohß (1), czieniyahß (2), czieniyamees (1), czinietees (1), cziniyeeß (1), czinyas (1), jazienijahß (1), zienidameeß (1), zienidammees (1), zienijahß (2), zienijameeß (1), zieni§chohs (1), zienitees (1), zieniyameeß (1), zienjohs (1), zihnijahs (1), zihnijamees (1), zihnijatees (1), zihnijees (1), zihnijeetees (1), zihnijohs (1), zihniśchohs (1), zihniśchohs (4), zinieteeß (1), zynnas (1)cīnīties..nothurreetes / yums no meßige egribbe§chenne / kattre prettibe to Dwhe§el czinyas / vnde thurret wene labbe buu§chenne §tarpan tems Paggane loudems.. EvEp1587, 11718. Es luhd§u zaur tawu ruhktu Mohku/ Tu gribbi man Grehzineekam §chehligs buht/ kad es nu nahkśchu eekśch Mirśchanas Behdahm/ in zihniśchohs ar to Nahwi. LGL1685_K1, 17723. - ar nāvi / nāvu cīnīties; cīnīties ar nāvi / nāvu (11) ar nahwi jazienijahß (1), ar nahwi zihnitees  (2), ar nahwu zienitees (1), ar.. nahwu czieniyahß (1), ar.. nahwu zienijahß (2), czienie§chohß ar.. nawu (1), zienidameeß ar nahwu (1), zieni§chohs ar.. nahwu (1), zihniśchohs ar.. nahwi (1)- stipri cīnīties (5) §tippre czieniyamees (1), §tippre zienijameeß (1), §tippre zieniyameeß (1), §tippry.. cziniyeeß (1), §tipri zihnijamees (1) cīnīt cīnīt, necīnīties

46 cīpārs

cīpārs (1) s. m. ziepahrs (1)dzīparsJeb§che juh§śi Ghräki tick śarrkani gir ka{} śarrkanas{} A§śinis{} / buhß teems tatt§che tapt tick ballteem / ka Śneeks / und jeb§che tee buhtu / ka śarrkans Ziepahrs / tad buhß teem tatt§che tapt ka Willa. Manc1654_LP1, 26430. la. dzīpars (ar fonētisku pārveidojumu)

47 ciprese

ciprese (1) s. f. cypre§śes (2)cipreseEs äßmu auxte augu§i ka Eggle vhs Libano / vnd ka Cypre§śes Kohx vhs to Kallnu Hermon. Manc1631_Syr, 56014 . cipreses koks (2) cypre§śes kohx (2)cipreseKa kahts augliex Ölyakohx vn~ ka tas auxtakais Cypre§śes kohx. Manc1631_Syr, 6126. < vc. Zypresse 'ciprese' (arī Cypresse(n))

48 cīpslas

cīpslas (2) s. f. pl. zihpslas (2)Zihpsles, Zihpslas, die Sehnen. Fuer1650_70_1ms, 31231. Zihpsles, Zihpslas. die Sehnen. Fuer1650_70_2ms, 5487. cīpslasZihpsles, Zihpslas, die Sehnen. Fuer1650_70_1ms, 31231. Zihpsles, Zihpslas. die Sehnen. Fuer1650_70_2ms, 5487. : la. dzīsla 'asinsvads; cīpsla' cīpsles

49 cīpsles

cīpsles (2) s. f. pl. zihpsles (2)Zihpsles, Zihpslas, die Sehnen. Fuer1650_70_1ms, 31231. Zihpsles, Zihpslas. die Sehnen. Fuer1650_70_2ms, 5487. cīpslasZihpsles, Zihpslas, die Sehnen. Fuer1650_70_1ms, 31231. Zihpsles, Zihpslas. die Sehnen. Fuer1650_70_2ms, 5487. : la. dzīsla 'asinsvads; cīpsla' cīpslas

50 ciris

ciris cir(v)is, cirvs

51 cirītis

cirītis (2) s. m. dem. zirritis (2)Zirris, zirritis, it: Zirws, eine Axt. beil, it: eine flitte. Fuer1650_70_1ms, 3136. Zirris, Zirritis, it. Zirws. ein Axt, beil, it. eine flitte. Fuer1650_70_2ms, 54812. cirvītisZirris, zirritis, it: Zirws, eine Axt. beil, it: eine flitte. Fuer1650_70_1ms, 3136. Zirris, Zirritis, it. Zirws. ein Axt, beil, it. eine flitte. Fuer1650_70_2ms, 54812. la. cir(v)is cir(v)is, cirvs

52 cirksnis

cirksnis 1 (4) s. m. zirkschni (2), zirkśnis (2)Zirkśnis, Zirkschni, die bügung unterm Leibe. Fuer1650_70_1ms, 31232. Zirkśnis. Zirkschni. die bügung unterm leibe. Fuer1650_70_2ms, 5488. cirksnisZirkśnis, Zirkschni, die bügung unterm Leibe. Fuer1650_70_1ms, 31232. Zirkśnis. Zirkschni. die bügung unterm leibe. Fuer1650_70_2ms, 5488. : liet. kirkšnìs, kìrkšnis 'cirksnis'

53 cirksnis

cirksnis 2 (2) s. m. zirkschni (1), zirksni (1)Zirkschni, die großen wespen, die die bienen freßen. Fuer1650_70_1ms, 3131. Zirksni. die großen Wespen, die die bienen freßen. Fuer1650_70_2ms, 5489. sirsenisZirkschni, die großen wespen, die die bienen freßen. Fuer1650_70_1ms, 3131. Zirksni. die großen Wespen, die die bienen freßen. Fuer1650_70_2ms, 5489. la. cirst vai : la. sirsenis (ar skaņu pārveidojumu)

54 cirnis

cirnis (1) s. m. zirņa (1)Peets. m. Zirņa peets. Fuer1650_70_1ms, 18718. cirvis (?)Peets. m. Zirņa peets. Fuer1650_70_1ms, 18718. kļūdaina forma?

55 cirpējs

cirpējs (3) s. m. zirpeju (1), zirrpehju (1), zirrpeju (1)cirpējs..und ka kahda Awis / kattra preek§ch śawu zirrpehju apmähmo.. Manc1654_LP1, 27128. Wiņśch irr itt ka Aws/ pee Kauśchanas we§ts/ un ittin ka Jehrs besbalśigs irr pretti śawu Zirpeju/ ta` patt wiņśch ne atdar śawu Mutti. JT1685 Apd 8:8. la. cirpt cirpt, cērpējs, cērpēja

56 cirpis

cirpis (13) s. m. zirpi (7), zirpis (4), zirrpis (2)Sichel/ Zirrpis. Manc1638_L, 168B16. eine Sichel/ Zirrpis. [Bruck§chas/ i§t eine andere art.] Manc1638_PhL, 35913. Zirpis, eine Sichel. Fuer1650_70_1ms, 31627. Zirpis ein Sichel. Fuer1650_70_2ms, 54811. 1. sirpisSichel/ Zirrpis. Manc1638_L, 168B16. Eezehrti ar tawu Zirpi/ un pļauji: jo ta Pļauśchanas Stunda irr tew nahkuśi/ tapehz/ ka tas Pļaujums tahs Semmes irr eenahzis. JT1685 Atk 14:14. 2. kūlis (piem., labības)..no tham Spirtim. Von denen Haufen. fasciculi manuales. melius kohpiņ. Zell Kohpiņņus. die Ehstländer, weil sie mit Sicheln, so sie Zirpi und Zirpischi heissen, und bei Hand=vollen nur die Ähren in gar kurzem Stroh schneiden, mögen ihre fasciculos manuales, haben, wir haben gute Schooß voll. Fuer1650_70_2ms, 442k3. la. cirpt cirpītis, cirpt

57 cirpītis

cirpītis (1) s. m. zirpischi (1)kūlītis (piem., labības)..no tham Spirtim. Von denen Haufen. fasciculi manuales. melius kohpiņ. Zell Kohpiņņus. die Ehstländer, weil sie mit Sicheln, so sie Zirpi und Zirpischi heissen, und bei Hand=vollen nur die Ähren in gar kurzem Stroh schneiden, mögen ihre fasciculos manuales, haben, wir haben gute Schooß voll. Fuer1650_70_2ms, 442k3. la. cirpis cirpis

58 cirpšana

cirpšana (1) s. f. zirrp§chana (1)das §cheren/ zirrp§chana. Manc1638_L, 154B19. cirpšanadas §cheren/ zirrp§chana. Manc1638_L, 154B19. la. cirpt cirpt

59 cirpt

cirpt (7) v. zährp (1), zirpt (4), zirrpt (2)§cheren/ zirrpt. Manc1638_L, 154B17. Zirpt, scheeren, wie wolle.. Fuer1650_70_1ms, 31626. Zirpt. scheren, wie wolle. Fuer1650_70_2ms, 54810. cirpt, griezt (par dzīvnieka vilnu, cilvēka matiem)zeek rei§as Ghaddus=kahrta Awis zährp? Manc1638_PhL, 26919. Awis zirpt. die Schafe scheren, wollen. Fuer1650_70_2ms, 398. - avis / avjus cirpt (4) aujus zirrpt (1), awis zährp (1), awis zirpt (2) : liet. kirpti 'griezt, cirpt' apcirpt, cērpējs, cērpēja, cirpējs, cirpšana, nocirpt

60 cir(v)is, cirvs

cir(v)is, cirvs (28) s. m. zirris (2), zirrwa=kahtz (1), zirrwa=peetz (1), zirrwi (9), zirrwis (8), zirrwiß (1), zirwa (1), zirwa=kahts (1), zirwis (2), zirws (1)Beil/ Zirrwis. Manc1638_L, 30A21. Axt/ Zirrwiß. Manc1638_L, 26B11. ein Beil/ Zirrwis. Manc1638_PhL, 30119. ein Beil/ Zirrwis. Manc1638_PhL, 36027. Zirris, zirritis, it: Zirws, eine Axt. beil, it: eine flitte. Fuer1650_70_1ms, 3136. Zirris, Zirritis, it. Zirws. ein Axt, beil, it. eine flitte. Fuer1650_70_2ms, 54812. cirvisJ. Śaimneex/ dohd Zirrwi. A. Wai beß Zirrwi vs Zeļļu §taigha? Manc1638_L, 438B17–18. Tas Zirwis irr jaw arrid§an teem Kohkeem pee Śakni peelikts/ tapehz ikkatrs Kohks/ kas labbus Augļus ne neśs/ tohp nozir§ts/ un Ugguni^ eeme§ts. JT1685 Lk 3:3. : liet. kirvis 'cirvis' cirītis

61 cirvs

cirvs cir(v)is, cirvs

62 cīrvul(i)s

cīrvul(i)s (6) s. m. zierwuls (1), zierwuļo (1), zihrwulis (4)Lerch/ Zierwuls. Manc1638_L, 116A4. ein Lerche/ Zihrwulis. Manc1638_PhL, 27713. cīrulisdie Lerche le§t §ich vernehme~/ es wird bald Vorjahr werden/ Zihrwulis d§eed/ ghan~ dries Pa=wa§śars tapps. Manc1638_PhL, 27715. Jo ta Śwehtiśchana tohp śatzita nhe Śoh§śo / Zierwuļo / jeb tho Kräßlo dehļ / bett to Zillwäko dehļ / ka tad Deews patz to tha gir ee§tahdijis. Manc1654_LP1, 1347. : la. cīrulis, liet. dial. cỹrulis, cyrulỹs (neskaidra etimoloģija)

63 cisa

cisa (11) s. f. czi§śu (1), zisśa (1), ziśśahm (2), ziśśa^ (1), ziśśu (1), zi§śahm (1), zi§śas (2), zi§śu (1), zi§§ahm (1)Stroh im Bett/ Zi§śas. Manc1638_L, 33A4. Stroh oder Hew im Bette/ Zi§śas. Manc1638_PhL, 34410. Zisśa. Streu. Fuer1650_70_2ms, 5502. 1. cisas, guļasvieta no salmiem vai sienaVs śawu Ghulltu jeb czi§śu / Warru no §chennenes nobraukt. Manc1631_LGL, 3887. Kad ta Śauliht' usmoh§tahs/ Śawu Śpihdum rahda/ Zeļļohs ir es Kahjiņahs Darru/ kas ja§trahda: Wiņņai atkal no=eijoht/ kad ta no§uhd wiśśa/ Es nod§eedajs Deewa Gohd/ Lezzu śawa^ Ziśśa^. LGL1685_K1, 1263. 2. salmiZisśa. Streu. Fuer1650_70_2ms, 5502. EEkśch tumśchas Kuhts/ ak! Brihnums leels/ Gull pliks tas §kaidrajs Deewa Dehls/ Us zeetahm Ziśśahm trinnahs: Ak baggats Deews! LGL1685_K1, 1828. : liet. kìsti (kìsa, kìsė) 'klāt (labību, linus) uz ārdiem žāvēšanai' cisiņas

64 cisiņas

cisiņas (2) s. f. pl. dem. ziśśiņahm (1), ziśśiņņahm (1)salmiņi; cisasWiņ§ch Śille^ gull us Ziśśiņņahm/ Ziśśiņahm/ Kas wald pa wiśśahm Malliņņahm. LGL1685_K1, 2122. la. cisa(s) cisa

65 ciska

ciska (5) s. f. ziska (5)Ślauna - Wind Ziska Sem. huffte.. Fuer1650_70_1ms, 21919. Ślanna. Cur. Ziska, die Keul am huhn, gans.. Fuer1650_70_1ms, 26811. Ziska, die hüffte, die Keule. Fuer1650_70_1ms, 31628. Ślauna. Wind. Ziska. Sem. hüffte. Fuer1650_70_2ms, 4146. Ziska. die Hüffte, die Keule. Fuer1650_70_2ms, 5497. ciska, augšstilbsŚlauna - Wind Ziska Sem. huffte.. Fuer1650_70_1ms, 21919. Ziska. die Hüffte, die Keule. Fuer1650_70_2ms, 5497. : liet. kiškà 'apakšstilbs, liels'

66 cīstēt

cīstēt 1 (3) v. czi§te (1), czi§teth (1), zi§tam (1)cīnītiesO Kunx czour touwe §peeke mums ßattais / vnde e§tipprena taes Meßes baylibe ka mhes §cheit §tippre zi§tam / czour Nawe vnde cziwibe py thoew §peßam.. UP1587, A2A22. Thur gribbe es par töw czi§teth / Ai§to es e§me töws / vnde tu es mans / Vnde kur es palleck / Tur buß tu buth / Tam Enaidenekam nebus mums §kirth. Ps1615, 1183. : la. ciest, liet. kę̃sti 'ciest' (neskaidra etimoloģija ) cīkstēt 1

67 cīstēt

cīstēt 2 (1) v. zihsteht (1)Zihsteht, knarren, wie ein Waagen Rad, oder Thür. Fuer1650_70_2ms, 5475. čīkstēt (piem., par durvīm)Zihsteht, knarren, wie ein Waagen Rad, oder Thür. Fuer1650_70_2ms, 5475. : la. cīkstēt, čīkstēt (pamatā onomatopoētisms) cīkstēt 2

68 citkārt

citkārt (25) adv. czitkärth (2), czittkahrt (1), zitkahrt (1), zittkahrt (20), zitu kahrt (1)citkārt, reiz, agrākAe§to yuus byeth czitkärth tumpßibe. Beth nu e§§eth yuus wena Gay§me exkan tho Kunge. EvEp1587, 603. Un irr juhs/ kas juhs zittkahrt Śweśchi un Eenaidneeki Prahta^ eekśch ļauneem Darbeem eśśat bijuśchi/ taggad śalihd§inajis.. JT1685 Kol 1:1. la. cits + kārta citkārtīgs

69 citkārtīgs

citkārtīgs (1) adj. zittkahrtigus (1)kādreizējsEs atmminnu tohs zittkahrtigus Laikus/ es runnaju no wiśśas tawas Darriśchanas / in śakku no taweem Rohku Darbeem. LGL1685_K1, 28125. la. cits + kārta citkārt

70 cu

cu (4) excl. zu (4)Zuhk, zuhk, oder Zu, zu, ist ein wörtl. die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_1ms, 31318. Zuhk, Zuhk, oder zu, zu. ist ein Wörtlein die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_2ms, 5537. sauciens, ar kuru aicina cūkas (parasti atkārtojumā)Zuhk, zuhk, oder Zu, zu, ist ein wörtl. die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_1ms, 31318. Zuhk, Zuhk, oder zu, zu. ist ein Wörtlein die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_2ms, 5537. la. cūka cūk, čuk

71 cūcenes

cūcenes (4) s. f. pl. zuhzenes (4)Schwartze heidel=beeren. alij. Zuhzenes Misenes idem. Fuer1650_70_1ms, 15816. Zuhzenes, die Schwartzen heidelbeer, die unter den blauen wachsen, al: Mihsenes. Fuer1650_70_1ms, 31321. Mellenes. Schwartz=heidel=beeren Alij Zuhzenes Misenes idem. Fuer1650_70_2ms, 22322. Zuhzenes. die Schwartzen=Heidelbeere: die unter den blauen wachsen. al. Mihsenes. Fuer1650_70_2ms, 55311. mellenes vai melnās vistenesSchwartze heidel=beeren. alij. Zuhzenes Misenes idem. Fuer1650_70_1ms, 15816. Zuhzenes. die Schwartzen=Heidelbeere: die unter den blauen wachsen. al. Mihsenes. Fuer1650_70_2ms, 55311. la. cūka Ēdelmane, Ozola 2003, 216, 443; Siliņa-Piņķe, Trumpa 2013, 93–103. cūka

72 cūk

cūk (4) excl. zuhk (4)Zuhk, zuhk, oder Zu, zu, ist ein wörtl. die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_1ms, 31318. Zuhk, Zuhk, oder zu, zu. ist ein Wörtlein die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_2ms, 5537. sauciens, ar kuru aicina cūkas (parasti atkārtojumā)Zuhk, zuhk, oder Zu, zu, ist ein wörtl. die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_1ms, 31318. Zuhk, Zuhk, oder zu, zu. ist ein Wörtlein die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_2ms, 5537. la. cūka cu, cūka, čuk

73 cūka

cūka (97) s. f. czuhkaß (1), czukes (1), zuhka (30), zuhka=śaŗŗi (1), zuhkahm (6), zuhkahs (1), zuhkai (2), zuhkam (4), zuhkas (15), zuhkas=śarri (1), zuhkas=tauki (1), zuhkasśaŗŗi (1), zuhkaß (1), zuhka` (1), zuhka^s (1), zuhko=ganni (1), zuhko=ghanns (1), zuhko=ghanns (2), zuhko=ghannu (1), zuhko=kuhts (1), zuhko=pulks (4), zuhko=pulku (2), zuhko=pullka` (1), zuhko=śille (2), zuhko=śuhds (1), zuhko=vtts (1), zuhko§tallis (1), zuhku (70), zuhku=pulks (1), zuka (2), zukam (1), zuko (1)Saw/ Zuka. Manc1638_L, 150B12. Schwein/ Zuhka. Manc1638_L, 164B8. ein Schwein/ Zuhka. Manc1638_PhL, 27118. Zuhka eine Sau, Schwein. Fuer1650_70_1ms, 31315. Zuhka. eine Sau, Schwein. Fuer1650_70_2ms, 5533. cūkaBus thems czilwekems par barrybe buth{buh} / Breßo / Laczes / Lopus vnde Czukes / Sattays Dews vnde thems tho wene. Ps1615, 18826. Bet teem irr notizzis tas pateeśi śakkams Wahrds: Śuns atkal eerihj śawu Wehmekli: un peldejuśi Zuhka atkal wahrtahs Dubļo^s. JT1685 2P 2:2. - cūka(s) sari / saŗi (3) zuhka=śaŗŗi (1), zuhkas=śarri (1), zuhkasśaŗŗi (1)- cūku gans (5) zuhko=ganni (1), zuhko=ghanns (3), zuhko=ghannu (1)- cūku pulks (8) zuhko=pulks (4), zuhko=pulku (2), zuhko=pullka` (1), zuhku=pulks (1)- (kā) cūkai (dubļos) vārtīties; vārtāties kā cūkai dubļos (4) ka zuhka dubbļohß wahrtaiteeß (1), ka.. zuhka.. wahrtiteeß (1), wahrtajahß ka zuhka dubblohß (1), zuhka.. wahrtahs (1)- (ne)piedzerties kā cūkai (mielēs / ar mielēm); kā cūkai piedzerties (5) ka zuhka peed§errteeß (1), nhe pee=d§erreß ka zuhka (1), peed§ehreeß ka zuhka (1), peed§errahß ka zuhka meelehß (1), peed§eŗŗahß ka zuhka ar meelehm (1) cūku piperis (2) zuhku pipperis (2)Zuhku pipperis, haselwurtz. Fuer1650_70_1ms, 31317. Zuhku pipperis. Hasel=wurtz. Fuer1650_70_2ms, 5536. parastā kumeļpēdaZuhku pipperis, haselwurtz. Fuer1650_70_1ms, 31317. Zuhku pipperis. Hasel=wurtz. Fuer1650_70_2ms, 5536. mest pērles priekš cūkām; pērles priekš cūkām mest (2) metteet.. pehrles preekśch zuhkahm (1), pehrles preek§ch zuhkahm meśt (1)dot vērtības cilvēkiem, kuri tās nespēj novērtētWings nhe ghribb to Śwähtumu Śuņņeem doht / und tahß Pehrles preek§ch Zuhkahm meśt. Manc1654_LP3, 9519. Ne dohdeet to Śwehtu teem Śuņņeem/ neds metteet śawahs Pehrles preekśch Zuhkahm: Ka tahs ar śawahm Kahjahm wiņņahs ne śaminn/ un atgree§damees juhs śaplohśa. JT1685 Mt 7:7. neskaidra etimoloģija cūk, cūcenes, puscūcis, puscūka

74 cūska, cūška

cūska, cūška (22) s. f. czu§ka (3), czu§ke (2), czu§kims (1), czußkam (1), czuu§kes (1), czuu§kims (1), t§uhśchka (3), t§uhśchkahm (3), t§uhśchku (3), tzuhśchkahs (3), tzuhśchku (1)1. čūskaBeth taes Symes / kattre tur peetcz nätcys / tims / kattre tur titcz / gir the / exkan manne wärde the whelnes J§czys / ar younims mhelims tre§§ees czuu§kes noczys.. EvEp1587, 1271. Jeb kad tas kahdu Siwi lud§/ kas tam weenu Tzuhśchku dohtu? JT1685 Mt 7:7. 2. pārn. nelabais, velnsVnd wußas pa§§oules wenu Kungu / Tam gir ta packlou§iga. Tas dar tam Wetzam Czußkam du§mes / Vnde grib to beerne apridt. Ps1615, 1637. Un tas leelais Puhķis irr isme§ts/ ta wezza T§uhśchka/ dehwehts tas Wels/ un tas Śatans/ kas to wiśśu Paśauli peewiļļ/ tas irr (śakku es) us to Sem`i me§ts/ un wiņņa Eņģeļi tur irr nome§ti. JT1685 Atk 12:12. : la. čūkstēt, čukstēt (pamatā onomatopoētisms) čūska, čūška