lutināt
lutināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | lutinu | lutinām | lutināju | lutinājām | lutināšu | lutināsim |
2. pers. | lutini | lutināt | lutināji | lutinājāt | lutināsi | lutināsiet, lutināsit |
3. pers. | lutina | lutināja | lutinās |
Pavēles izteiksme: lutini (vsk. 2. pers.), lutiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lutinot (tag.), lutināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lutinātu
Vajadzības izteiksme: jālutina
1.Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
1.1.Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
1.2.Ļoti rūpīgi kopt, saudzēt (dzīvnieku).
1.3.pārnestā nozīmē Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
2.Padarīt ļenganu, mīkstu vai šķidru.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārā saulīte mūs lutina arvien biežāk un tas liek justies lieliski!
- „Zināju, ka laikapstākļi aprīļa vidū Turcijā tūristus īpaši nelutina.
- Lopiņi tiek arī visādi citādi lutināti - regulāri ķemmēti un kopti.
- Laika apstākļi dalībniekus nelutināja - līņāja un pūta mērens ziemeļrietumu vējš.
- Ja saule ar savu klātbūtni nelutina, par apgaismojumu jāparūpējas pašiem.