luterānisms
luterānisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | luterānisms | luterānismi |
Ģen. | luterānisma | luterānismu |
Dat. | luterānismam | luterānismiem |
Akuz. | luterānismu | luterānismus |
Lok. | luterānismā | luterānismos |
Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums; luterisms.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāpaņem trīs lielākie, tradicionālie - luterānisms, katoļticība, pareizticība.
- Rožkrustiešu darbu autori pārsvarā deva priekšroku luterānismam, nevis Romas katolicismam.
- Rubenis tika vainots luterānismam nepieņemamas meditācijas propagandā un homoseksuālisma atzīšanā.
- 1894. gadā apprecējies ar vācieti un pārgājis no katolicisma luterānismā.
- Luterānisms un baptisms pasaulē un Latvijā;