lupt
lupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lūpu | lūpam | lupu | lupām | lupšu | lupsim |
| 2. pers. | lūpi | lūpat | lupi | lupāt | lupsi | lupsiet, lupsit |
| 3. pers. | lūp | lupa | lups | |||
Pavēles izteiksme: lūpi (vsk. 2. pers.), lūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lūpot (tag.), lupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: luptu
Vajadzības izteiksme: jālūp
1.Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krāsojums sācis lupt nost, tāpēc uzturēšanas dienestam nācies tās pārkrāsot.
- Gaisā viscaur jūtams sāļais jūras gaiss un uz lūpam veidojas sāls kārtiņa.
- Izteiktā smarža gaitenī, kur oda metāls, koks un lūpošie portreti.
- ievilkt lupti - atpūsties, paņemt pīppauzi
- No viena stūra sūcās mitrums, un apmetums bija klāts lūpošiem, ar melnu pelējumu izraibinātiem grubuļiem.