lunkanība
lunkanība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lunkanība | lunkanības |
| Ģen. | lunkanības | lunkanību |
| Dat. | lunkanībai | lunkanībām |
| Akuz. | lunkanību | lunkanības |
| Lok. | lunkanībā | lunkanībās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas esot viņu lauciņš - atjaunot lunkanību, stiprināt muskuļus un tamlīdzīgi.
- Ar zīmēm rāda, lai naudu met metrus septiņus zemāk esošajā mutuļojošajā dubļu straumē, lai pēc tam ūdeles lunkanībā un ātrumā no tilta margām uz galvas mestos dziļumā, kuram cauri nevar redzēt pilnīgi neko, un pēc minūtes iznirtu ar monētu mutē.
- Nolasītās sēnītes viņa, čik-či-rik, saliek mazā, zilā kastītē, kas stāv uz svariem, un, kamēr es vēl neesmu pakasījusi aiz auss, jau nākamās četras sēnītes, kā ieliktas tur no aizlaikiem, atrodas zilajā kastītē, kastīte nolikta uz nolasīto sēņu vagas un pati Sofija ar truli Šūmahera lunkanībā pabraukusi vagas ejā uz priekšu.
- Viņš nepārsteidz, viņš neprot pakasīt ar kāju nabu, viņam nav šokējošās lunkanības.
- To vislabāk varēja redzēt Roplaiņu nama pagalmā, ar kādu pārliecīgu kaislību un nepatīkami atbaidošu lunkanību viņa parāda Krustiņam savas jūtas.