lumsts1
lumsts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lumsts | lumsti |
| Ģen. | lumsta | lumstu |
| Dat. | lumstam | lumstiem |
| Akuz. | lumstu | lumstus |
| Lok. | lumstā | lumstos |
1.Laksts (piemēram, kartupeļiem).
2.Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
3.Salmu pinums, ko apsegt lecektis.
Avoti: LLVV, ViV, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Tie – tur augšā – saucas lumsti,” interesentēm ierāda M. Ceriņa un atzīst, ka iesācējām tik viegli nemaz nav.
- Klausoties Maniņa kunga stāstījumā, dzirdu daudzus tikai audējiem saprotamus vārdus — pamatne, audi, lumsti, šķiets, šķēru veltņi, paminas, nītis, saiva, sistava.
- Kopīgi strādājot, uzzinājām, ka vanga ir trauka rokturis, uzpara - pirts slota, slaists - lumsts, jēla gaļa - zaļa gaļa, laupa - mizo kartupeļus, vataga - liels bars.