luminiscēt
luminiscēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; joma: fizikaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | luminiscēju | luminiscējam | luminiscēju | luminiscējām | luminiscēšu | luminiscēsim |
| 2. pers. | luminiscē | luminiscējat | luminiscēji | luminiscējāt | luminiscēsi | luminiscēsiet, luminiscēsit |
| 3. pers. | luminiscē | luminiscēja | luminiscēs | |||
Pavēles izteiksme: luminiscē (vsk. 2. pers.), luminiscējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: luminiscējot (tag.), luminiscēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: luminiscētu
Vajadzības izteiksme: jāluminiscē
Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No sienām bez skaņas lauzās luminiscējoši skeleti badīgi izstieptām kaulu rokām.
- Ar luminiscējošo materiālu noklāti evakuācijas plāni, tumsā ideāli pamanāmi ugunsdzēšamie aparāti.
- Vienas detaļas pusē novieto starojuma avotu, bet otrā pusē luminiscējošu ekrānu.
- Metode balstās uz krāsu un luminiscējošā zīmējuma kontrasta reģistrāciju.
- Luminiscējoša sēkla ieplūst manī — lēni aust balta diena.