luminiscēt

luminiscēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; joma: fizika; parasti formā: trešā persona

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	luminiscēju	luminiscējam	luminiscēju	luminiscējām	luminiscēšu	luminiscēsim
2. pers.	luminiscē	luminiscējat	luminiscēji	luminiscējāt	luminiscēsi	luminiscēsiet, luminiscēsit
3. pers.	luminiscē	luminiscēja	luminiscēs

Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	luminiscēju	luminiscējam	luminiscēju	luminiscējām	luminiscēšu	luminiscēsim
2. pers.	luminiscē	luminiscējat	luminiscēji	luminiscējāt	luminiscēsi	luminiscēsiet, luminiscēsit
3. pers.	luminiscē		luminiscēja		luminiscēs