luksuss
Lietojuma biežums :
luksuss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
luksus nelokāms lietvārds; nepiemīt dzimte, nepiemīt, nevēlams
1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Sevišķi dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
PiemēriNevarēja taču ar luksusa klases braucamo izrīkoties tā, kā puiši nereti darīja vēl pirms kādiem gadiem, kad žigulīša pretzagļu sistēmas apklusināšanai izmantoja kaut ko tik brutālu kā uzasinātu lauzni.
Stabili vārdu savienojumiLuksusa numurs. Luksusa viesnīca.
1.1.Sevišķi labs, labvēlīgs (par apstākļiem, situāciju).
PiemēriVarēja dzirdēt putnus — Londonā to var uzskatīt par īpašu luksusu.
2.Greznība, greznums.
PiemēriAr mazgāšanos viss gāja gludi: tur bija divi desmiti koka kabīņu ar siltu dušu un peldmēteļiem, nekad agrāk neredzēts luksuss.
Avoti: LLVV, TvV
Korpusa piemēri:šeit