luizīts
luizīts [lu-izīts] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | luizīts | luizīti |
| Ģen. | luizīta | luizītu |
| Dat. | luizītam | luizītiem |
| Akuz. | luizītu | luizītus |
| Lok. | luizītā | luizītos |
Indīga viela – tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat privātie aizsardzības līdzekļi, gāzmaskas, nelīdz pret iprītu un luizītu.
- Pieder iprīts , un luizīts
- Starptautiska zinātnieku komanda atklāja, ka pēc Otrā pasaules kara beigām Skageraka un Kategata jūras šaurumu dibenā sabiedroto spēki, kuru rīcībā nonāca nacistu ķīmisko ieroču krājumi, nogremdēja tādas indīgas ķīmiskas vielas kā iprīts, luizīts, arsenīds un adamsīts.