ludzis
ludzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ludzis | ludži |
Ģen. | ludža | ludžu |
Dat. | ludzim | ludžiem |
Akuz. | ludzi | ludžus |
Lok. | ludzī | ludžos |
ludze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ludze | ludzes |
Ģen. | ludzes | ludžu |
Dat. | ludzei | ludzēm |
Akuz. | ludzi | ludzes |
Lok. | ludzē | ludzēs |
ļudze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ļudze | ļudzes |
Ģen. | ļudzes | ļudžu |
Dat. | ļudzei | ļudzēm |
Akuz. | ļudzi | ļudzes |
Lok. | ļudzē | ļudzēs |
Nepieklājīgi ģērbusies, gļēva, nevarīga persona.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esmu neskaitamas reizes ludzis lai manadgers man zvana un paslkaidro situaciju.
- un man neinterese kas kam un ko cik devis, cik maksajis, prasijis vai ludzis.
- Tam, kas ir ludzis uzlikt lastu, gandriz vienmer launums atgriezas, citreiz pat ar dubultu speku.
- ludzis
- Esmu neskaitamas reizes ludzis un meklejis bet vel arvien nesaprotu, kapec esmu, un kada ir jega, manai eksistesanai uz Zemes.