lubraks
lubraks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lubraks | lubraki |
| Ģen. | lubraka | lubraku |
| Dat. | lubrakam | lubrakiem |
| Akuz. | lubraku | lubrakus |
| Lok. | lubrakā | lubrakos |
Nevīžīgs cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Vai nu brīvs lubraks, vai sapīts vepris, kas prot tikai melot un rīt.
- Mūsu tēvi ir āksti un dienaszagļi, slinķi, ļurbas un loderi, lubraki, iemetēji, mutes bajāri, mūsu tēvi ir lempīgi nelgas un mākoņu stūmēji.
- Kad čalim mērs pilns, šis kāpj ārā un zvetē lubrakam pa purnu.
- Laukos badu cieš tikai lubraki , alkāni un utubungas
- es nemaz nebriinos , kaa taadi lubraki straadaa swh