luškas
luškas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | luškas |
| Ģen. | lušku |
| Dat. | luškām |
| Akuz. | luškas |
| Lok. | luškās |
1.Lielas knaibles kalvē.
2.Kurpnieku spīles, kur šujot iespīlē ādas.
Avoti: ME, MalV, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kalējs manījis un ar lielām luškām vai stangām saķēris bezdelīgai pie astes spalvām un turējis cieti, bet bezdelīga, kā skrējusi, tā izrāvusi spalvas no astes pret stangām un tās palikušas stangās, bet pati aizlaidusies projām pie Dieva.