lozberlapa
lozberlapa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lozberlapa | lozberlapas |
| Ģen. | lozberlapas | lozberlapu |
| Dat. | lozberlapai | lozberlapām |
| Akuz. | lozberlapu | lozberlapas |
| Lok. | lozberlapā | lozberlapās |
Lauru lapa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Resnais virtuves skapītī atradis sāli un lozberlapas, tās piemet klāt smalkumam.
- – Ar lozberlapām.
- Es tikai tāda kā lozberlapa, lauru lapa visā tajā, visam tam klāt, jo patiesībā es neesmu ne tik droša, ne tik kāda.
- Izšķirstījis pāris pirmskara pavārgrāmatu, viņš atrada un nu zinājās sarunvalodā pielietot gan lozberlapas, gan kreicnagliņas, gan cvībakus un, ja būtu vajadzība, sāktu runāt par pareiza, klasiskā buberta pagatavošanu!
- Ne pārāk liels — kādi desmit, divpadsmit galdiņi, toties grīda izslaucīta, galdauti ne tikai tīri, bet pat iestērķelēti un ar puķu vāzēm virsū, pēc skābiem kāpostiem un alus te neoda, taču, lai arī pavēls, smaržoja pēc kārtīgi saceptas gaļas un lozberlapām, turklāt biezo mūra sienu dēļ te nebija tik sutīgs kā laukā.