loparīts
loparīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: ģeoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | loparīts | loparīti |
| Ģen. | loparīta | loparītu |
| Dat. | loparītam | loparītiem |
| Akuz. | loparītu | loparītus |
| Lok. | loparītā | loparītos |
Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dabiskie savienojumi ar šo struktūru ir perovskīts, loparīts un bridgmanīts.
- Tas atrodams tādos minerālos kā bastnezītā, monacītā, loparītā, ortītā un ksenotīmā.
- Pazīstami vairāk nekā 250 lantanīdus saturoši minerāli, no kuriem svarīgākie ir monacīts, bastnezīts, loparīts.