lopēdiens
lopēdiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lopēdiens | lopēdieni |
| Ģen. | lopēdiena | lopēdienu |
| Dat. | lopēdienam | lopēdieniem |
| Akuz. | lopēdienu | lopēdienus |
| Lok. | lopēdienā | lopēdienos |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tīri izslaucīta dēļu grīda, balsinātas sienas, plīts bez kādiem lopēdiena podiem, mūrītis, pārklāts ar strīpainu deķi, galda vidū balta, mežģīņaina sedziņa.
- Turpat klētspriekšā Tušs vistu noplūca, ļaujot, lai vējš izkaisa spalvas pa visu pagalmu, izķidāja, sirdi, aknas un guzu nolikdams atsevišķi uz lielas dadža lapas, sadalīja gabalos, kurus sameta čuguna lopēdiena vārāmajā katlā, kas bija iemūrēts plītī, jo ķomlaku bija izdomājis atstāt tējai.
- Ģintermuižā ēdināšana zem katras kritikas-īsts lopēdiens.