lodāt1
lodāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lodāju | lodājam | lodāju | lodājām | lodāšu | lodāsim |
| 2. pers. | lodā | lodājat | lodāji | lodājāt | lodāsi | lodāsiet, lodāsit |
| 3. pers. | lodā | lodāja | lodās | |||
Pavēles izteiksme: lodā (vsk. 2. pers.), lodājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lodājot (tag.), lodāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lodātu
Vajadzības izteiksme: jālodā
1.parasti formā: trešā persona Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
1.1.Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) – par dzīvniekiem, kam ir kājas.
2.Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
2.1.Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
2.2.Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
3.parasti formā: trešā persona Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem).
3.1.Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) – par nepatīkamām sajūtām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man bija jālaiza viņai kājas, jālodā uz vēdera viņas priekšā…
- Dakts negribīgi aizdegās, liesmas atspīdums sāka lodāt pa viņas seju.
- Es dirnēju " Narutī" un lodāju pa vecpilsētas nostūriem.
- Lodā caur pirkstiem, slīd gar delnas malām, vijas ap locītavām.
- Rodas izjūta, ka staigā un lodā pa marmora mežģīņu mežu.