Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ģintij raksturīgs, ka pie katra vārpas ass loceklīša ir trīs vārpiņas ( von Bothmer 1991).
- Ja kāds nesaprata draugu norunas, tādu duraku mēs savulaik parasti uzlikām uz govsmīnas, lai atrauj nepaklausīgos loceklīšus.
- Atceros dīvaino spēku un maigumu, kas ieplūda manī, tiklīdz pieskāros Ingunas bērnam un dzīvību, ko atdevu nekustīgajiem loceklīšiem.
- Abiem miežu veidiem pie viena vārpas ass loceklīša ir trīs vārpiņas taču divkanšu miežiem tikai viena no vārpiņām ir auglīga un veido akotu, savukārt seškanšu miežiem auglīgas, ar akotu un graudu veidojošas ir visas trīs vārpiņas.
- Savukārt lugā „ Spēlēju, dancoju” simbolisma estētikas proponētā noslēpumainā un mistiskā Mēness gaisma Raiņa skatījumā atsedz kara šausmu izraisītās, saplosītās pasaules ainas, kur „ Loceklīši ceļu klāj,/ Saraustīti, izsvaidīti:/ Kara lauka pļāvumiņš” ( KR 11: 319), velkot paralēles ar pasakās un teikās atpazīstamām situācijām, ļaunuma un iznīcības personificējumu reducējot Velna tēlā: „ Tie ir velni!