lizīns
lizīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: bioloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lizīns | lizīni |
| Ģen. | lizīna | lizīnu |
| Dat. | lizīnam | lizīniem |
| Akuz. | lizīnu | lizīnus |
| Lok. | lizīnā | lizīnos |
Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Histonu struktūra ir bagāta ar lizīnu, kas var tikt acetilēts.
- Kadaverīns rodas siekalās lizīna dekarboksilācijas rezultātā ( Gale, 1946).
- Alkaloīdi visbiežāk tiek sintezēti no aminoskābēm lizīna, tirozīna un triptofāna.
- Tyr297 veido ūdeņraža saiti ar atlikušo hidroksīdanjonu, kas uzbrūk lizīna karbonilgrupai.
- Farmaceite Ozoliņa profilakses nolūkos iesaka lietot uztura bagātinātājus ar lizīnu un cinku.