lipināt1
lipināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lipinu | lipinām | lipināju | lipinājām | lipināšu | lipināsim |
| 2. pers. | lipini | lipināt | lipināji | lipinājāt | lipināsi | lipināsiet, lipināsit |
| 3. pers. | lipina | lipināja | lipinās | |||
Pavēles izteiksme: lipini (vsk. 2. pers.), lipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lipinot (tag.), lipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lipinātu
Vajadzības izteiksme: jālipina
1.Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
1.1.Šādi saistot priekšmetus, darināt (ko).
2.Veidot (ko), piemēram, no māla, plastilīna; izmantot (piemēram, mālu, plastilīnu) kā veidošanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš paņēma maizes šķēli un aizdomājies sāka lipināt no mīkstuma lodītes.
- Krāsa sāka kust un pie tās tika lipināti popkorna gabaliņi.
- , " Iemāci man lipināt bumbiņas, man neizdodas".
- Un nelipiniet, lūdzu, piektdien šādu titulu nevienam. "
- Klusām gāju uz Bērnu un jauniešu centru lipināt mālus un apgleznot porcelānu.