linaite
linaite sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | linaite | linaites |
| Ģen. | linaites | linaišu |
| Dat. | linaitei | linaitēm |
| Akuz. | linaiti | linaites |
| Lok. | linaitē | linaitēs |
1.Novākts linu lauks.
2.Šādā laukā pļauts siens.
Avoti: MiV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vairāki vides apelatīvi darināti ar baltu piedēkli - ait- ( auzaite, bē ¶rzaite, dābuolaite, linaite, miezaite, rācenaite, rugaite), kas ir viens no izplatītākajiem toponīmu darināšanas līdzekļiem Lietuvā ( Bilkis 2008, 139).
- Lietuviešu valodā tas kļuvis par demininutīvu piedēkli, ko S. Ambrazs uzskata par jauninājumu, domājot, ka senākas formas ir latviešu bē ¶rzaite, linaite līdz ar prūšu wysnaitos ‘ķirši’, slywaytos ‘plūmes’ ( Ambrazas 2000, 59).
- Daudz ir arī floras semantikas nomenklatūras vārdu, kas darināti no laukā augošo sēklaugu vai labības nosaukuma: adienājs ‘vasaras rudzu lauks’, auzaine, auzaite, auzājs, ābuolājs, drikaine, drikājs ‘griķu lauks’, griķaine, griķājs, griķējs, kriķāji, linaita, linaite, lināte, miezājs, miezāja, mieznājs, rugaine.
- no kviesaites n kot dievmaize , no linaites dievgaldam galddr na