limonīts
limonīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: mineraloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | limonīts | limonīti |
| Ģen. | limonīta | limonītu |
| Dat. | limonītam | limonītiem |
| Akuz. | limonītu | limonītus |
| Lok. | limonītā | limonītos |
Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja žeoda nokļūst atmosfēras ietekmē, ārējais slānis var " aprūsēt" — pārvērsties par limonītu.
- Ūdenslīdēji ieguva paraugus no veidojuma, un tika konstatēts, ka tas satur limonītu un getītu.
- Pazīstamas ir šādas pārmaiņas: magnetīts – limonīts, pirīts – Fe sulfāts un HSO, olivīns – hematīts u.c.
- Cilvēki iemācījušies iegūt dzelzi no vietējām izejvielām ( purva rūdas jeb limonīta), tādēļ arī sadzīvē arvien vairāk tikuši izmantoti dzelzs darbarīki, ieroči un bronzas rotaslietas.
- Cementētajos drupiežos par saistvielu kalpo karbonāti ( kalcīts, dolomīts), krama oksīdi ( opāls, kalcedons, kvarcs), dzelzs oksīdi ( limonīts, getīts u.c.), māla minerāli un virkne citu.