limitēt
Lietojuma biežums :
limitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ierobežot (kā lielumu, skaitu u. tml.); noteikt (kā) maksimālo lielumu, skaitu u. tml.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri