lietuvēns
lietuvēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lietuvēns | lietuvēni |
| Ģen. | lietuvēna | lietuvēnu |
| Dat. | lietuvēnam | lietuvēniem |
| Akuz. | lietuvēnu | lietuvēnus |
| Lok. | lietuvēnā | lietuvēnos |
1.Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
Stabili vārdu savienojumiLietuvēna dzīšana. Lietuvēna krusts.
- Lietuvēna dzīšana — Ziemassvētku rituāls, kura pamatā trokšņošana kā ļaunu garu, ļaunuma aizbaidīšana un ūdens kā dzīvības spēkus veicinošs šķidrums
- Lietuvēna krusts — zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas
2.Nakts murgi.
3.apvidvārds Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc pusdienām miegs mācas virsū kā lietuvēns, bet iemigt nedrīkst.
- Rītausmā pārgurusi kā lietuvēnu nomocīta ķēve, Kaija mēro ceļu mājup.
- Abas šīs zīmes uzvelkot vienu pāri otrai, iegūst sešstūru lietuvēna krustu.
- Tas bija gluži kā lietuvēna sapnis, tomēr pamosties nespējāt.
- Ar acīm biju iekrampējusies Jēzū kā lietuvēna un karsoņa mocīts bērniņš mātē.