lietpratīgums
lietpratīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lietpratīgums | lietpratīgumi |
| Ģen. | lietpratīguma | lietpratīgumu |
| Dat. | lietpratīgumam | lietpratīgumiem |
| Akuz. | lietpratīgumu | lietpratīgumus |
| Lok. | lietpratīgumā | lietpratīgumos |
Vispārināta īpašība → lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lietpratība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abi teorētiķi izceļ lietpratīgumu, personiskās prasmes, kas attīsta cilvēku aktivitātes.
- Lietpratīgums, kā pamato Šackis, nozīmē zināt, kā vēlamās darbības realizēt ar pamata rīcībām un izteikumiem, tātad – lieki nesarežģot praksi.
- Tātad prakse kā organizētu darbību saikne veidojas, kā jau iepriekš tika analizēts, gan ar lietpratīgumu, noteikumiem, teleoemocionālu struktūru, gan arī ar vispārīgiem pieņēmumiem.
- Bet mūs visvairāk kaitina sarunbiedra nicīgā attieksme un viņa lietpratīguma apjausma, jebšu patiesībā tieši vājākajam pienāktos būt gatavam pieņemt pilnveidojumus pat tad, ja tie norisinātos, viņu izģērbjot un atkal apģērbjot.
- Proti, tulkojot no oriģinālvalodas, „ kompetences standarts” skaidrots kā lietpratīguma līmenis, kas jāsasniedz pienācīgai funkciju izpildei uz kuģa saskaņā ar izklāstītajiem starptautiski saskaņotajiem kritērijiem, kuri ietver noteiktos zināšanu, izpratnes un pierādītu prasmju standartus ( STCW konvencijas Kodeksa grozījumi, 1. pielikums, A daļa, I nodaļa, 1.1. punkts) ( Latvijas Vēstnesis, 2013b).