lietišķums
lietišķums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lietišķums | lietišķumi |
| Ģen. | lietišķuma | lietišķumu |
| Dat. | lietišķumam | lietišķumiem |
| Akuz. | lietišķumu | lietišķumus |
| Lok. | lietišķumā | lietišķumos |
1.Vispārināta īpašība → lietišķs1, šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība1.
2.Vispārināta īpašība → lietišķs2, šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība2.
3.Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savienojumā ar gaitas straujumu to varēja skaidrot kā lietišķumu bez ambiciozitātes.
- Klasisks piegriezums un melnbaltā kombinācija rada lietišķuma, tīrības un elegances noskaņu.
- Skola vairāk atbilstot Sarmītes raksturam ar savu kārtību un lietišķumu.
- Savā tēlā ievēro lietišķumu – neizvēlies pārmērīgi atklātu dekoltē
- - Pēc iespējas tālāk, - es atbildēju, uztverdama viņas oranžumu un lietišķumu kā jokainu pārpratumu.