lielkņazs
lielkņazs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lielkņazs | lielkņazi |
| Ģen. | lielkņaza | lielkņazu |
| Dat. | lielkņazam | lielkņaziem |
| Akuz. | lielkņazu | lielkņazus |
| Lok. | lielkņazā | lielkņazos |
Vecāko kņazu tituls (piemēram, feodālajā Krievijā); cara ģimenes locekļu tituls (cariskajā Krievijā); feodālis, aristokrāts, kam ir šāds tituls.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienlaikus lielkņazs bija arī gvardes korpusa un Sanktpēterburgas kara apgabala komandieris.
- 1480. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III pilnībā atbrīvojās no mongoļu-tatāru pakļautības.
- Lielhetmani izsūtīja uz Vologdu un lika rakstiski zvērēt uzticību Maskavas lielkņazam.
- Tas ļāva lielkņazam ( vēlāk caram) palielināt savu ietekmi domē.
- Lielkņazam izdevās izglābties pārģērbjoties par sievieti un bēgot pa aizmugures ieeju.