liekuļot
Lietojuma biežums :
liekuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
1.1.transitīvs Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri