liekuļot

liekuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).

1.1.transitīvs Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri