liekt
liekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | liecu | liecam | liecu | liecām | liekšu | lieksim |
| 2. pers. | liec | liecat | lieci | liecāt | lieksi | lieksiet, lieksit |
| 3. pers. | liec | lieca | lieks | |||
Pavēles izteiksme: liec (vsk. 2. pers.), lieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: liecot (tag.), liekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: liektu
Vajadzības izteiksme: jāliec
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma.
1.1.Veidojot lokveida formu gatavot (piemēram, riteni, stīpu).
1.2.Virzīt, vērst (ķermeni, tā daļu), parasti lokveidā.
1.3.Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
3.apvidvārds Gatavot vīzes.
Stabili vārdu savienojumiLiekt (arī mest) līkumu (arī loku). Liekt (biežāk mest) līkumu apkārt. Liekt galvu (kā priekšā).
- Liekt (arī mest) līkumu (arī loku) — virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
- Liekt (biežāk mest) līkumu apkārt idioma — izvairīties no sastapšanās
- Liekt galvu (kā priekšā) idioma — 1. Liecot galvu, parādīt cieņu, godu2. Zemoties, izrādīt pazemību
- Liekt muguru (arī plecus) idioma — 1. Smagi strādāt (parasti apspiestībā)2. Zemoties, izrādīt pazemību
- Liekt ragā idioma — spiest būt paklausīgam, padevīgam
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Poga trīsdaļīga, šķērsis liekts uz leju, ar paplatinātiem galiem.
- 7.1.2. laringoskops ( taisnais un liektais) ar dažādu izmēru spoguļiem;
- Protams, ka “ bērniņam” grūti liekt muguru nezāļu priekšā.
- Kājas un uz leju vienmērīgi liektais, garais knābis ir zilpelēki.
- Līdz ar to knābis ir izteikti liekts, līdzīgs papagaiļa knābim.