liekņa
liekņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | liekņa | liekņas |
| Ģen. | liekņas | liekņu |
| Dat. | liekņai | liekņām |
| Akuz. | liekņu | liekņas |
| Lok. | liekņā | liekņās |
liekne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | liekne | lieknes |
| Ģen. | lieknes | liekņu |
| Dat. | lieknei | lieknēm |
| Akuz. | liekni | lieknes |
| Lok. | lieknē | lieknēs |
Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Filipendulosa").
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 7.1. purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā - 50 metru;
- Tāpat ūdens pa caurteku ieplūda arī liekņā starp Brīvības un Jelgavas ielu Jaunjelgavā.
- Lielākās Rīgas jūras līča baseina upes ir Lāčupe, Dursupe, Liekņa, Jērķene.
- Novadu šķērso Lielupes pieteka Misa, kuras baseina pietekas ( Apšukalnu kanāls, Olainīte, Pupla, Cena, Medaine, Skujupīte, Smedruklu grāvis, Spulle, Stiebrāju grāvis, Vāciešu Liekņas kanāls) veido lielāko upju tīkla daļu.
- Lestene ir piesavinājusies vairāk pļavas Džūkstes mācītāja zemes robežās, un 1808. gadā vienojas tādā kārtā, ka Lestene atdod šīs pļavas Džūkstes mācītājam, bet tas savukārt atdod Lestenei “ Vaiņaga liekņu”, ko lieto mācītājs un kas atrodas Lestenes robežās.