lieglaime
lieglaime sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lieglaime | lieglaimes |
| Ģen. | lieglaimes | lieglaimju |
| Dat. | lieglaimei | lieglaimēm |
| Akuz. | lieglaimi | lieglaimes |
| Lok. | lieglaimē | lieglaimēs |
Maiga, liriska laimes izjūta.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Manas paša domas tad parasti pievēršas mīlestībai, tomēr nevarēju iedomāties laulības lieglaimi, pirms nebija iebaudīta tēja.
- Nevienam dzīvam cilvēkam nav arī lemts kaut ko izdibināt — drīzāk jaušama zelta sapņu valsts lieglaime, nevis tuvošanās Tahiti salai.
- Mani pārņēma dīvaina lieglaime, kad viņš, neveikliem pirkstiem mani glāstīdams, čukstēja: - Marija, Marija, es zinu, kāpēc tevi tik stipri iekāro vīrieši, kāpēc viņi skrien pie tevis gluži kā sirseņi uz vissaldāko medu.
- Bezgala grūti pavērt saķepušos plakstienus, tik tikko varu saskatīt: Robis ir uzgūlies maniem gurniem, bet acis viņam kā nopērtam sunim, tā ir kāda vīzija, patiesībā tā nemēdz būt, šādas neiespējamas lieglaimes nemēdz būt, pat kauli kļuvuši mīksti un atmiekšķēti, tūdaļ bezspēkā aizvēršu acis.
- Kļuvis par sauli , neciešami apspīdot katru zemes stūrīti , zemnieku un strādnieku nolādēts viņš baudīja šo lieglaimi