liģeris
liģeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | liģeris | liģeri |
| Ģen. | liģera | liģeru |
| Dat. | liģerim | liģeriem |
| Akuz. | liģeri | liģerus |
| Lok. | liģerī | liģeros |
1.vēsturisks Viens no Rīgas latviešu amatiem 14.-18. gs.; nodarbojās ar ievesto preču (it īpaši labības) izkraušanu, svēršanu, novietošanu, arī eksporta preču apstrādi; šim amatam piederīgie.
3.apvidvārds Blēdis, krāpnieks.
Avoti: ME, SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jau ar ievērojami mazāku burleskas devu vispārinājumu par pilsētu kā melu un krāpšanas perēkli vēl skaidrāk demonstrē otra Baumaņa latviskotā luga – “ Zemnieks un liģeris” ( 1867), kam dots apakšvirsraksts “ Viesošanās Rīgā” un kas balstīta vēl viena aizmirsta un no vācu literatūras vēstures gandrīz pagaisuša Lesinga un Šillera laikabiedra Augusta Vilhelma Iflanda lugā “ Brauciens uz pilsētu” ( “ Die Reise nach der Stadt”, 1793).