levīti
levīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | levīts | levīti |
| Ģen. | levīta | levītu |
| Dat. | levītam | levītiem |
| Akuz. | levītu | levītus |
| Lok. | levītā | levītos |
Priesteru cilts Izraēlā, kas, saskaņā ar Veco Derību, cēlušies no Jēkaba dēla Levija.
Avoti: LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagalmā drīkstēja ieiet visi dievlūdzēji, Svētajā vietā priesteri, levīti, bet Svētumu svētumā tikai Augstākais priesteris vienu reizi gadā.
- Jozefa dēlus Efraimu un Menassi Jēkabs adoptēja, un tādējādi faktiski bija trīspadsmit ciltis, no kurām divpadsmit saņēma zemi, bet trīspadsmitā - Levija cilts, zemi nesaņēma, un kalpoja kā Dieva priesteri, levīti.
- Bet pārējā tauta , priesteri , levīti , vārtu sargi , dziedātāji ,
- Kad visi Israēla vecaji bija sanākuši , tad levīti pacēla šķirstu
- Un tā nu levīti nostājās ar Dāvida mūzikas instrumentiem un priesteri ar taurēm