lepnīgs
Lietojuma biežums :
lepnīgs īpašības vārds; novecojis
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | lepnīgs | lepnīgi |
| Ģen. | lepnīga | lepnīgu |
| Dat. | lepnīgam | lepnīgiem |
| Akuz. | lepnīgu | lepnīgus |
| Lok. | lepnīgā | lepnīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| lepnīga | lepnīgas |
| lepnīgas | lepnīgu |
| lepnīgai | lepnīgām |
| lepnīgu | lepnīgas |
| lepnīgā | lepnīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | lepnīgais | lepnīgie |
| Ģen. | lepnīgā | lepnīgo |
| Dat. | lepnīgajam | lepnīgajiem |
| Akuz. | lepnīgo | lepnīgos |
| Lok. | lepnīgajā | lepnīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| lepnīgā | lepnīgās |
| lepnīgās | lepnīgo |
| lepnīgajai | lepnīgajām |
| lepnīgo | lepnīgās |
| lepnīgajā | lepnīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
lepnīgi apstākļa vārds
1.Lepns1.
2.Lepns2.
3.Lepns3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lepnīgais gars līdzīgs prātu zaudējušam vīrietim, kas tic, ka, izlaistīdams zemē sēklu un tādējādi izbaudīdams atvieglotību, viens pats, bez sievietes, spēs dzemdināt sev līdzīgus pēcnācējus.
- Reizi pāris gados viņš mainīja vienu lepnīga nosaukuma auto pret citu, vēl skanīgāku, taču benzīnu brauca uzpildīt tālu uz pilsētas otru galu, jo tur varēja atrast par vienu santīmu draudzīgākas cenas.
- Lepnīgā dvēsele kļuvusi līdzīga karalim vai kunigam, kurš, aizmirsis, ka viņš ir valdnieks cilvēku, nevis sevis labad, ieslēdzas brīnišķīgā pilī, savos brīnišķīgajos dārzos un zālēs un dara tikai to vien kā jūsmo par savu karaliskumu, izpriecām un rotaļām, kuras Dievs radījis, lai tās būtu vienīgi atelpa no pārējām rūpēm.
- Tikai to vienu reizi, kad Berta bija uzvalsējusi Jāņu naktī ar Ģederta lepnīgo brāli Bertoldu un abi ielīgojuši pie pavarda pēc jaunas pīrāgu bļodas, kāsis bij iedevis šai pa pieri tā, ka otrā rītā skaistā Berta staigāja ar zilu brošu pierē un jāņabērni, lai nebūtu jāsmejas, viņas tuvumā grieza vaigus uz sauli un piemiedza acis kā tādi tālzemju ķīnieši.
- Spridzīgā Zelma apjauta, kur dzīvo lepnīgais puisis.