lenkt
Lietojuma biežums :
lenkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Tuvoties, sekot (kam, parasti dzīvniekam), medījot (to), uzbrūkot (tam).
1.1.Tuvojoties novietoties (kam) vairākās vai visās pusēs.
1.2.Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
2.Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri