leimanis
leimanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | leimanis | leimaņi |
| Ģen. | leimaņa | leimaņu |
| Dat. | leimanim | leimaņiem |
| Akuz. | leimani | leimaņus |
| Lok. | leimanī | leimaņos |
Viduslaikos (piemēram, Livonijā) – ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
Avoti: LLVV, VjV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Leimaņa horeogrāfiskajā versijā " Korsāra" skatuves dzīve aizsākās 2003.gadā.
- Visu darbu tapšanu uzraudzīs šā gada simpozija mākslinieciskais vadītājs Jānis Leimanis.
- A.Leimanis - Rīgas Domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs
- Leonīds Leimanis; " Īsa pamācība mīlēšanā", rež.
- Domājams, pētītie kapi bija vietējo ordeņa vasaļu ( leimaņu) apbedījumi.