leģitimēt
leģitimēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: jurisprudenceLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | leģitimēju | leģitimējam | leģitimēju | leģitimējām | leģitimēšu | leģitimēsim |
| 2. pers. | leģitimē | leģitimējat | leģitimēji | leģitimējāt | leģitimēsi | leģitimēsiet, leģitimēsit |
| 3. pers. | leģitimē | leģitimēja | leģitimēs | |||
Pavēles izteiksme: leģitimē (vsk. 2. pers.), leģitimējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: leģitimējot (tag.), leģitimēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: leģitimētu
Vajadzības izteiksme: jāleģitimē
Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādi saskaņota romāna pasaule un lasītāja reālā pasaule, leģitimēts romāna vēstījums.
- Tad auditorija – vietējā un starptautiskā sabiedrība - valodu pieņem un leģitimē.
- Mēs nedrīkstam pieļaut, ka agresija un okupācija Eiropā tiek leģitimēta."
- Stereotipi ideoloģiski leģitimē etniskās robežas un stiprina grupas kopību.
- Tātad cilvēks valsti leģitimēs tikmēr, kamēr šeit no ekonomiskā viedokļa jutīsies labi.