lavierēt
lavierēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lavierēju | lavierējam | lavierēju | lavierējām | lavierēšu | lavierēsim |
| 2. pers. | lavierē | lavierējat | lavierēji | lavierējāt | lavierēsi | lavierēsiet, lavierēsit |
| 3. pers. | lavierē | lavierēja | lavierēs | |||
Pavēles izteiksme: lavierē (vsk. 2. pers.), lavierējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lavierējot (tag.), lavierēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lavierētu
Vajadzības izteiksme: jālavierē
1.Lavēt.
2.Veikli izvairīties no sadursmēm, konfliktiem, prasmīgi, arī viltīgi, apiet šķēršļus un grūtības.
Avoti: LLVV, SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz to Kaimiņš uzsvēra: " Cik ilgi jūs taisāties lavierēt?
- Mīlas frontē jūlijā svarīgi nelavierēt riņķī, jābūt patiesam un atklātam.
- Piemīlīgas picas lavierēja starp apmeklētājiem, uz koka paplātēm iznēsādamas ēdienus.
- Es sāku lavierēt: “ Nemaz nezinu, kā lai pasaku.
- Nesteidzīgi ar garu otu vilkt vārdus, lavierējot starp signalizējošiem taksometriem.