lauķis1
lauķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lauķis | lauķi |
| Ģen. | lauķa | lauķu |
| Dat. | lauķim | lauķiem |
| Akuz. | lauķi | lauķus |
| Lok. | lauķī | lauķos |
lauķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lauķe | lauķes |
| Ģen. | lauķes | lauķu |
| Dat. | lauķei | lauķēm |
| Akuz. | lauķi | lauķes |
| Lok. | lauķē | lauķēs |
Laucinieks; neaktīvs, kautrīgs cilvēks; atkritējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esmu kļuvis par riktīgu lauķi, šodien pat pasūtīju 10 vistas.
- viņš nezin kāpēc dusmojās uz visu pasauli un neieredzēja lauķus.
- Lauķiem jau ir vienkārši – ja vajag palīdzību, tev nav variantu,
- Prasts lauķis, celtnieks, bez iemaņām un sajēgas par sabiedrības krējuma dzīvi.
- — Man viņš diezin kāds lauķis vis neizskatījās...