lausks
lausks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lausks | lauski |
| Ģen. | lauska | lausku |
| Dat. | lauskam | lauskiem |
| Akuz. | lausku | lauskus |
| Lok. | lauskā | lauskos |
1.Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
1.1.joma: mitoloģija Sala personificējums.
Stabili vārdu savienojumiLausks sper; lausks spārda; lausks spārdās.
- Lausks sper; lausks spārda; lausks spārdās; lausks sprēgā idioma — saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā
Avoti: LLVV, NeV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā bija jādzer šampanietis, lai tik daudz lausku varētu iekrāt...
- Piedraudot ar stikla lausku, laupītājs viņai atņēma mobilo tālruni un velosipēdu.
- Līdz ar viņu akcionāru sapulcē paredzēts apstiprināt arī valdes locekli Gunti Lauski.
- Tagad abi esam Turaidas baznīcas draudzes locekļi," stāsta Lausku ģimene.
- Pēc tam ar pudeles lausku tās uzasināju, un iznāca tīri labi rakstāmie.