latvieši
latvietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | latvietis | latvieši |
| Ģen. | latvieša | latviešu |
| Dat. | latvietim | latviešiem |
| Akuz. | latvieti | latviešus |
| Lok. | latvietī | latviešos |
latviete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | latviete | latvietes |
| Ģen. | latvietes | latviešu |
| Dat. | latvietei | latvietēm |
| Akuz. | latvieti | latvietes |
| Lok. | latvietē | latvietēs |
1.formā: daudzskaitlis Nācija, Latvijas Republikas pamatiedzīvotāji; runā latviešu valodā, ticīgie – gk. luterieši, katoļi.
Stabili vārdu savienojumiLatviešu alfabēts. Latviešu filoloģija.
- Latviešu alfabēts vārdkoptermins — izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
- Latviešu filoloģija vārdkoptermins; joma: valodniecība — baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi
- Latviešu rakstība vārdkoptermins — sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908. gadā
- Latviešu valoda vārdkoptermins; joma: valodniecība — indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
2.Šīs tautas piederīgais.
Avoti: LLVV