lasāmatmiņa
Lietojuma biežums :
lasāmatmiņa joma: informātika
Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt.
Stabili vārdu savienojumiElektriski pārprogrammējamā lasāmatmiņa.
Stabili vārdu savienojumi
Elektriski pārprogrammējamā lasāmatmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — lasāmatmiņa, ko ar elektrisku signālu palīdzību var programmēt un vairākas reizes pārprogrammēt gan datorā gan ārpus tā.Ievadizvades pamatsistēmas lasāmatmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — lasāmatmiņa, kurā ierakstītas programmas un instrukcijas personālā datora perifērijas ierīču ievadizvades operāciju veikšanai; BIOS lasāmatmiņa.Lasāmatmiņas ciparvideodisks vārdkoptermins; joma: informātika — lasāmatmiņas kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt 4,7 līdz 17 gigabaitiem un kurš nodrošina piekļuves ātrumu 600 kilobitu līdz 1,3 megabitu sekundē.Lasāmatmiņas kasetne vārdkoptermins; joma: informātika — konstruktīvi noslēgts modulis, ko var ievietot datorā un kas satur lasāmatmiņas mikroshēmā ierakstītus datus, fontus vai īpašas programmas.Lasāmatmiņas kompaktdiska diskdzinis vārdkoptermins; joma: informātika — ierīce, kas ietilpst CD-ROM atskaņotājā un parasti veic kompaktdiskā ierakstītās informācijas nolasīšanu un pārsūtīšanu datoram; atskaņotājs nodrošina diskdziņa griešanos un lāzera star izveidi kompaktdiskā ierakstīto datu nolasīšanai.Pārprogrammējamā lasāmatmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — pusvadītāja lasāmatmiņa, kuras saturu lietotājs var dzēst, apstarojot to ar ultravioleto gaismu, un pēc tam ierakstīt tajā jaunus datus ar speciālas ierīces - programmatora - palīdzību.Programmējamā lasāmatmiņa vārdkoptermins; joma: informātika — pusvadītāja lasāmatmiņa, no kuras datus var tikai lasīt.Vairāksesiju lasāmatmiņas kompaktdisks vārdkoptermins; joma: informātika — lasāmatmiņas kompaktdisks, kurā datus var ierakstīt dažādā laikā.
Avoti: ZTV, BiP, D3
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liela daļa programmatūras bieži vien jau no sākuma bija sistēmas lasāmatmiņā.
- Procesors tieši spēj piekļūt tikai operatīvajai atmiņai un lasāmatmiņai, tāpēc pirms apstrādes vai izpildes citu veidu atmiņu saturs vispirms jāielādē operatīvajā atmiņā.
- Programmatūras daļas draiveri un paplašinājumi tika piegādāti papildierīces lasāmatmiņā, tādējādi ne papildu diski ne jebkāda veida lietotāja iejaukšanās nebija vajadzīga, lai konfigurētu programmatūru.
- Lielākā daļa datoru paši par sevi spēj izpildīt tikai kodu, kas glabājas lasāmatmiņā vai operatīvajā atmiņā, savukārt lielākā daļa mūsdienu operacionālo sistēmu glabājas citos datu nesējos, visbiežāk cietajos diskos.
- Programmējama tikai lasāma atmiņa ( angļu: " programmable read-only memory — PROM") ir lasāmatmiņas atmiņas veids, kurā katra bita iestatīšanai tiek izmantoti drošinātāji, iestatītie biti ir patstāvīgi un tos nevar mainīt.