lanckars
lanckars apvidvārds
1.Skranda, atplīsusi stērbele.
2.Noskrandis, nekārtīgs cilvēks.
3.Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
Avoti: LE, SiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klusums netīkams, it kā ledaini lanckari visapkārt plivinātos.
- K a ̄ izdz ird e ̄jusi manas domas, v in ̧ a pastiepa man p a p i ̄ra lanckaru un pildspalvu.
- Un tāpēc iesākumam viņš atcirta nost visas atmiņas, bet tukšo vietu, kāda palikusi aiz tām, viņš aizpildīja un piebāza ar jebko, kas nācis pa rokai, — tenku vīšķiem, atklāta viedokļa lanckariem vai lasītu tekstu lēveriem.
- Gandrīz neko viņa neprata darīt un neizrādīja arī nekādu vēlēšanos, viņai bija slinkums uzkopt māju, slinkums rušināties pa dārzu, apkopt lopus, vērpt vai aust, bezmaz vai apzināti viņa bija izvēlējusies trūkumu, sapelējušu maizi un drēbju vietā lanckarus, augām dienām viņa sēdēja uz savas mājiņas sliekšņa, laipni uzsmaidīdama garāmgājējiem.
- Ierastā kustībā Ģiedraitienes kundze rupji pievelk mani sev tuvāk, bet zem vecenes lanckariem atsedzas ziedošas krūtis — Irēnas krūtis, es pazīstu dzimumzīmi zem krūšu galiņiem, pazīstu to krāsu un smaržu, galviņa ar īsi apgrieztajiem matiem vēro mani, noslēpusies starp bibliotēkas putekļainajiem plauktiem, lokanais augums spurdzas un laužas ārā man no rokām, bet viss ir jau izlemts, es plēšu driskās mežģīņu biksītes un pat atsprāgstu atpakaļ, jo starp gurniem nekā nav — gluda, tukša vieta kā plastmasas lellei.